Smilteniešu Rūju ģimenes mājās Raiņa ielā 16 nesen celtnieki atrada interesantu lietu, kura ļauj ieskatīties Smiltenes vēsturē.
Smilteniešu Rūju ģimenes mājās Raiņa ielā 16 nesen celtnieki atrada interesantu lietu, kura ļauj ieskatīties Smiltenes vēsturē.
Remonta laikā izceļot istabas durvis, meistari virs tām uzgāja iebūvētu aprakstītu dēli. Uz tā vēstījumu nākamajām paaudzēm pirms 73 gadiem atstājis mājas īpašnieks Jānis Ābele.
Uz dēļa ar ķīmisko zīmuli toreizējā pareizrakstībā atstāta šāda ziņa: “Koks ir ļoti vecs, viņš ir iegūts tanī laikā, kad muižas sadalīja tā saucamā Latvijas sākumā, no Jāņa muižas vecās kūts, kura tika noplēsta un kā malka pirkta priekš žīdu skolas, kura te bija no 1924. gada līdz 1932. gadam, un tad no skolas (tālāk seko nesalasāms vārds, varbūt “pārveidot” — redakcijas piezīme) dzīvokļos, un no kūts sleņģa malkas iztaisīta šī cepurīte. No mājas īpašnieka Jāņa Ābeles, 46 gadus veca 1932. gada 20. oktobrī Smiltenes pilsētā Raiņa ielā (numurs neskaidrs — redakcijas piezīme)”.
“Tā ir šī pati māja, tagad Raiņa ielā 16,” stāsta Jāņa Ābeles mazmeita Ināra Mediņa. Vectēva rakstīto ziņu viņa uztver kā sveicienu no iepriekšējām paaudzēm un aizvadītā gadsimta un vēl vienu apliecinājumu tam, ka vecāku un vecvecāku mājā kādreiz atradās Smiltenes ebreju skola. Tam pierādījums ir arī līdz mūsdienām saglabāta fotogrāfija. Tās palielinājumā redzams — pie ieejas durvīm ir plāksnīte, uz tās rakstīts: “Smiltenes žīdu pamatskola.”
“Vectēvs māju cēla kā privātmāju, un tikai apakšējo stāvu izīrēja skolai. Paši dzīvoja augšstāvā. Varbūt mājā ir vēl kāds pārsteigums no vectēva. Viņš bija ļoti akurāts, daudz ko pierakstīja,” stāsta I. Mediņa. Viņas mamma Velta Rūja, tolaik maza meitene, atceras, ka pirmajā stāvā bija varbūt piecas klases. Cik ebreju bērnu te mācījušies, tādu ziņu viņām nav.
Kurpnieka Jāņa Ābeles ģimenes mājā mazākumtautību skola, kā to dēvētu tagad, darbojās astoņus gadus. Pēc tam to slēdza. Ebreju bērni sāka mācīties pilsētas skolā.
Smiltenes vēstures pētnieks Juris Zušmanis stāsta, ka pirmā ebreju skola Smiltenē atradās tagadējā Baznīcas laukumā 6 — tur, kur mūsdienās pirmajā stāvā darbojas “Union Med” aptieka un sporta preču un apģērbu veikali. Skola bija otrajā stāvā.
Arī vēsturnieks zina, ka pēc tam ebreju skolu pārcēla uz Ābeles māju Raiņa ielā. “Ebreju skolu slēdza 1932. gadā pēc Izglītības ministrijas rīkojuma mazā skolēnu skaita dēļ. Daudzi ebreji trīsdesmitajos gados Smilteni pameta. Latvijā tolaik sākās privātā kapitāla uzkrāšana. Smiltene bija maza pilsēta, te nevarēja tik labi nopelnīt kā lielajās pilsētās,” stāsta J. Zušmanis.
I. Mediņa teic, būtu labi, ja Smiltenē izveidotu muzeju, kurā varētu uzglabāt dažādas vēstures liecības. Tās mūsdienu paaudzei ļauj paskatīties uz savu pilsētu no jauna redzespunkta.
