Šogad 5. septembrī lielu dzīves jubileju svinēja strencēniete Kristīna Purgale. Satiekoties ar viņu, nezinātājs nepateiktu, ka mundrajai, runīgajai sievietei jau 90 gadu.
Šogad 5. septembrī lielu dzīves jubileju svinēja strencēniete Kristīna Purgale. Satiekoties ar viņu, nezinātājs nepateiktu, ka mundrajai, runīgajai sievietei jau 90 gadu.
“Pašai neticas, ka tik ilgi nodzīvots. Nekad neesmu domājusi, kā saglabāt ilgu mūžu,” smej sirmā gaviļniece, tērpusies zilā kleitā. Tērpu glīti grezno balta tamborēta apkaklīte.
Dīvaini dzīvot zem Damokla zobena
Jubilāre nesūdzas par veselību. Joprojām pati spēj sakopt dārzu un privātmāju, kurā dzīvo divatā ar vīru Pēteri. Lasa bez brillēm. Ziemā ada, tamborē, veido sauso ziedu kompozīcijas un min krustvārdu mīklas.
“Man apkārt ir ļoti daudz labu cilvēku, un man ir ļoti labi dzīvot,” teic Kristīna Purgale. Un pēc neliela klusuma mirkļa piebilst: “Tikai tā dīvaini ir dzīvot zem Damokla zobena. Kas to zin, cik ilgi vēl un kura diena būs pēdējā? Bet caur to ļoti asi izjūtu dzīves vērtību. Dzīves skaistumu vislabāk novērtē tad, kad nāk vecums, kad jādomā — drīz jau vairs nedzirdēsi, kā vēji šalc un putni dzied, drīz vairs neredzēsi, kā saulīte spīd. Tad visu kaut kā uztver asāk, dziļāk. Visu labāk saproti.”
Dziļas kultūras un sirds cilvēks
Kristīnas Purgales dzīves gudrību apbrīno viņas tuva draudzene Māra Larionova.
“Kristīnes tante ir dziļas kultūras un sirds cilvēks,” teic M. Larionova. “Tādi ir viņi abi — Kristīnes tante un Pēteronkulis. Viņu vārdi un dzīves nav šķirami, jo viņi ir kā viens vesels. Apmēram tā — ej, Kristīn, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās. Es viņiem vienmēr skaitu Harija Heislera dzejoli “Bērzs un egle”. Gribu arī tagad teikt tos vārdus: “Tie nerunā par mīlu balsī skaļā, tie līdzās stāv un tikai klusi šalc. Ir bērzam egle vēl tā pati zaļā, bet eglei bērzs — arvien vēl tīrs un balts.” 52 gadi pagājuši saskaņā, darbā, dziesmā, deju solī. Kristīne un Pēteris bija pirmais pāris Strenču veco ļaužu deju kolektīvā. Kristīnes tantes dziedātās plostnieku un tautas dziesmas pierakstīja komponists Artūrs Maskats, un tagad tās dzied Strenču fokloras ansamblis “Gaujmalietes”.
Un kur tad piecas bišu dravas ar šā gada daudzajiem spietiem? Kur puķes un sauso ziedu gleznas, ievārījumi, marinējumi un vienmēr tīrā māja? Tīra māja, gaiša sirds un brīvajos brīžos krustvārdu mīklas.
Padomam vien turēju savu mīļo, gudro Kristīn’stanti. Veselību, veselību un vēlreiz veselību un sasniegt 100 gadu!” gaviļniecei vēl M. Larionova.
Nespēj bez darba nevienu brīdi
Kristīnas tante par kaitēm daudz nesūrojas. Tikai noteic, ka kāja naktīs sāpot. “Tad sarīvēju, iedzeru askofēnu, un atkal var iet. Vēl pa laikam iedzeru sirdszāles. Pārējais, paldies Dievam, viss ir labi.”
Kā nodzīvot līdz sirmam vecumam, lai tas būtu skaists — bez slimībām un nespēka un ar možu, asu prātu? “Tas nav noslēpums, meitenīt mīļā!” atteic deviņdesmitgadniece. “Esmu ļoti darbīga. Nespēju bez darba būt nevienu brīdi. Un darbīgam cilvēkam vecums paiet garām. Skat, tās sievas, kuras izsūtīja uz Sibīriju, dzīvo 90 un pat 100 gadu. Viņām Sibīrijā grūti klājās, pusbadā dzīvoja, bet viņas strādāja. Un organisms uzturas, ja cilvēks strādā.”
Tiesa, Kristīnas ģimenē bijuši arī citi ilgdzīvotāji. Viena māsa sasniegusi 92 gadu vecumu, cita — 93. Mamma nodzīvoja līdz 89 gadiem. No piecām māsām šai saulē tagad ir tikai Kristīna.
“Māju aptīru. Dārzu stādu un ravēju. Tagad rudenī ir pilns pagrabs ar konserviem. Šad tad radiem uzdāvinu kādu burciņu. Skat, dārzā āboli krīt zemē. Jātaisa kompoti, jātaisa džemi,” darāmo uzskaita sirmā deviņdesmitgadniece. Arī viņas vīrs Pēteris ir cilvēks, kurš neprot dzīvot bezdarbībā. Brīdī, kad Purgaļu mājās viesojas “Strenču Vēstis”, 85 gadus vecais vīrs grēdās liek malku.
Istabā gar krāsni novilkta aukla, uz tās žāvējas ziedi un ābolu ripiņas. Tas Kristīnas tantes vaļaspriekam brīvajos brīžos — sauso ziedu un citu dabas materiālu kompozīcijām. Turpat istabā redzamie balto spalvu ziedu darbi bijuši izlikti daudzās izstādēs.
Biežāk vajag smaidīt
Šomēnes lielajā jubilejā Kristīnas tantei jaukākā dāvana bijusi paši apsveicēji. Audžumeita uzdāvināja dienasgaismas spuldzi, lai acīm vieglāk, krustvārdu mīklas risinot. “Audžudēls uzdāvināja smaržas un skaistuma krēmu, lai es veca nepaliekot,” smejas gaviļniece.
Citiem viņa iesaka bieži smaidīt. “Ja pa dzīvi iet ar smaidu, tad vieglāk dzīvot. Ja gadās kreņķi, paraudu bišķīt, bet zinu — atkal būs labi.”
“Tādu vecumu, kad cilvēks pats nevar pakustēties un tikai eksistē, gan es negribu. Bet, ja šitā, tad kaut 200 gadu var dzīvot,” atkal smaida Kristīnas tante.
