Mācītājs Raitis Jākobsons Strenču evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo kopš 2003. gada jūlija, un tas ir gana ilgs laiks, lai to iepazītu.
Mācītājs Raitis Jākobsons Strenču evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo kopš 2003. gada jūlija, un tas ir gana ilgs laiks, lai to iepazītu.
“Mūsu dievnama dzīves centrā ir iksvētdienas dievkalpojums. No Pļaujas svētkiem līdz pavasarim notiek Bībeles studijas, iesvētes mācības un citas aktivitātes,” stāsta R. Jākobsons. Viņš dzīvo Valkā un katru reizi, kad tas nepieciešams, dodas kalpot Strenčos.
Cer nomainīt dievnama jumtu
R. Jākobsonam izveidojusies sadarbība arī ar vidusskolu. Direktors Jānis Pētersons lūdza mācītāju sarīkot svētbrīdi Strenču dievnamā. Tas arī tika izdarīts. Mācītājs uzsver, ka viņš ir atvērts sadarbībai ar pašvaldību, skolu un visiem citiem, kuri to vēlas.
Visos lielākajos Baznīcas svētkos dievkalpojumi tiek rīkoti arī Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Draudze uzskata par savu pienākumu rūpēties par slimnīcas pacientiem. Nereti uz iksvētdienas dievkalpojumiem ierodas arī slimnīcas pacienti.
Viens no tuvākajiem, turklāt nozīmīgākajiem uzdevumiem draudzei ir līdzekļu vākšana dievnama jumta nomaiņai. “Strenču luterāņu draudzei nav citu īpašumu, izņemot dievnamu. Vienīgā iespēja piesaistīt līdzekļus ir ar dažādu projektu palīdzību. Jumta remontam ir izstrādāta tāme. Daļu naudas (3000 latu) ir ziedojusi konsistorija, bet ar to nepietiek,” norūpējies mācītājs. Viņš pašlaik izpilda arī draudzes priekšnieka pienākumus.
Vēlas iesaistīties kopējos pasākumos ar sadraudzības pilsētām
“Nākamais visās draudzēs ir padomju vēlēšanu gads. Šajā ziņā daudz domājam par cilvēkiem, kuri vēlas aktīvi strādāt, veicinot dažādas aktivitātes. Tad arī ievēlēsim jauno draudzes priekšnieku. Bijušajam draudzes priekšniekam Jānim Krūmiņam lielās slodzes dēļ mūzikas skolā bija grūti veikt pienākumus draudzē,” stāsta mācītājs. Viņš Strenču draudzi pārstāv arī Valmieras prāvesta iecirkņa pasākumos. Pašlaik iecirkņa prāvesta pienākumus pilda Valkas – Lugažu luterāņu draudzes mācītājs Arnis Bušs.
Jautāts, kādu palīdzību draudze vēlētos saņemt no pilsētas pašvaldības, mācītājs atbild, ka galvenā rūpe ir iesaistīties dažādos projektos, lai veicinātu dievnama sakārtošanu. Garīgais darbs ir jāveic pašiem. Draudze neatsacītos iesaistīties kopējos pasākumos ar Strenču sadraudzības pilsētām. “Praktiski tas jau tiek darīts. Šopavasar šādu piedāvājumu saņēmām un ceram, ka tā notiks arī turpmāk,” nākotnē optimistiski raugās R. Jākobsons.
Katrai konfesijai savas tradīcijas
Viņš uzskata, ka draudzes padome darbojas diezgan aktīvi. Protams, visi padomes locekļi strādā arī kādā ikdienišķās maizes pelnīšanas darbā un sabiedriskajam darbam var atlicināt tik daudz laika, cik nu atliek pēc galveno pienākumu veikšanas darbā un ģimenē. Mācītājs īpašu pateicību par godprātīgu darbu saka Sarmai Opmanei un Elitai Pakalnei. Pašlaik draudzē ir apmēram 60 dalībnieku. Mazajai Strenču pilsētai tas ir daudz.
Pilsētā darbojas arī Septītās dienas adventistu draudze. Luterāņiem ar šo draudzi pagaidām nekāda sadarbība nav notikusi. R. Jākobsons neizslēdz iespēju sadarboties ar šo konfesiju pilsētai nozīmīgos notikumos, tomēr katrai draudzei ir savas, turklāt atšķirīgas tradīcijas.
Svētdienās dievnamā ir redzami tie jaunieši, kuri studē vai dzīvo citās pilsētās, bet nedēļas nogali pavada dzimtajā pilsētā pie vecākiem.
Laiku pa laikam Strenču luterāņu dievnamā notiek dažādi koncerti. Allaž tāds ir pilsētas svētkos augustā, mūzikas skolas audzēkņu koncerts Adventa laikā, kad muzicē ne tikai skolēni, bet arī pedagogi.
Draudzes dzīve ir saistīta ar dzīvi pilsētā
Pagājušajā gadā Strenču draudze svinēja 70 gadu pastāvēšanas dzimšanas dienu. Dievkalpojumā piedalījās arhibīskaps Jānis Vanags un nu jau mūžībā aizgājušais prāvests Jānis Vasks. Pērn draudzē tas bija lielākais notikums. Savukārt šogad draudzi apciemoja Strenču sadraudzības pilsētas Lībekas ļaudis un mācītājs Helmuts Bauers.
Lai gan ne ļoti bieži, baznīcā tomēr notiek laulības, iesvētes un kristības. “Viss ir tā, kā normālā draudzē notiek. Protams, vienmēr var būt labāk un var vēlēties vairāk. Draudzes dzīve jau nenotiek nošķirti no pilsētas dzīves. Gribētos, lai rastos jaunas darba vietas, tad pilsētā varētu atgriezties tie cilvēki, kuri strādā Valmierā un citās apkārtnes pilsētās,” spriež R. Jākobsons. Viņš nešaubās, ka draudze ir apņēmības pilna veikt savus pienākumus un kalpot Dievam.
