Stiprais plecs

Septembris iesoļojis ikdienas ierastajā ritmā. Bērniem jāceļas uz skolu, vecākiem jādodas uz darbu, jo lielākajai daļai atvaļinājumu laiks, visticamāk, jau aiz muguras. Šķiet, tikko bija svētki un nu jau atkal tie ir klāt. Proti, godinot tētus, septembra otrajā svētdienā tiek atzīmēta Tēva diena, kas veltīta tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā. Gadiem ejot, saistībā ar šo dienu daudzās ģimenēs noteikti būs izveidojušās savas tradīcijas, kā šie svētki jāsvin.

Pēc divu pandēmijas gadu pauzes šogad šie svētki tiks svinēti plašāk – ar sporta spēlēm vai citiem pasākumiem. Priecē, ka izglītības iestādēs tieši šodien bērni kopā ar skolotājiem gatavo apsveikumus (varbūt arī dzejoļus un priekšnesumus) vai citas mīļas lietas, ko nest mājās un pasniegt tētiem. Daļa apsveikumu jau šodien nonāks tētu rokās, bet citi tos būs pataupījuši līdz svētdienai, kad šī diena tiek minēta kalendārā.

Kā man stāstīja kāda bērnudārza audzinātāja, ļoti svarīgi ir neaizmirst arī vectētiņus, krusttēvus un citus ģimenes locekļus. Īpaši tad, ja bērnam ģimenē uz vietas nav tēta, bet skolā vai bērnudārzā jāgatavo savām rokām darināts pārsteigums vai apsveikuma kartīte. Šo uzmanību viņš var parādīt viņiem. Gandarījums būs katram!

Patīkami vērot, ka daudzām sabiedrībā atpazīstamām personībām (un ne tikai) tēvi ir bijuši par piemēru tam, kādēļ bērni sekojuši viņu pēdās, izvēloties profesiju dzīvē. To vidū ir izcili mūziķi, aktieri, mediķi, skolotāji un citi, arī lauksaimnieki. Ar vienu no viņiem ir arī šī numura saruna, kur jaunais lauksaimnieks Zigurds stāsta, ka darba tikumu un apziņu, cik svarīgi turēties pie laukiem un savas zemes, ir mantojis no tēva un vecātēva pieredzes. Tāpēc viņš šīs lietas cenšas audzināt savos dēlos, klusi cerot, ka pēc gadiem kāds no viņiem ies tēva pēdās un turpinās iesākto – darboties ģimenes saimniecībā.

Ļoti lepojos ar savu tēvu, kurš ir paraugs, stiprais plecs un ģimenes apgādnieks. Viņš ir tas, kurš rūpējas par ģimeni un rītos ceļas visagrāk un uzreiz ķeras pie saviem darbiem. Nemaz neņemos uzskaitīt tādu labo darbu sarakstu, bet vienu atmiņu no bērnības gan. Bija drēgna ziemas diena, bet ciemos pie manis agri no rīta bija pieteikusies draudzene. Tētis bija cēlies piecos no rīta, izkurinājis plīti, lai tad, kad atbrauks ciemiņš, visiem būtu silti un mājīgi. Un tā arī bija! Tie, kuriem ir malkas apkure, šo var iztēloties labi, ko nozīmē piecelties ar domu – auksti, jākurina māja, bet tā jau neuzsilst uzreiz. Ir pagājuši gadi, un vecāku mājā ir ierīkota centrālapkure, bet to ziemas dienu, kas sasildīja sirsniņu, atceros joprojām.

Tēva loma ir svarīga jebkurā dzīves posmā. Tāpēc svarīgi, ka arī bērni, kuri jau devušies paši savā dzīvē, par tēviem var teikt – viņi ir ne vien lieliski padomdevēji un spēcīgs plecs, uz ko paļauties, bet arī labākie draugi.