Šogad novembris ir necerēti silts un gluži neviļus gribas cerēt, ka arī ziema nebūs pārlieku barga. Tādas cerības vieš arī ticējums par Katrīnas dienu, kas bija 25. novembrī. Ja Katrīnās ir silts laiks, tad tāda būšot visa ziema.
Laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas gan iesaka tik droši nepaļauties uz Katrīnas dienas norādēm, jo laika apstākļos iespējami visādi pavērsieni. “Tas īstais gaisa jaucējs, kas parasti padara nepastāvīgu laiku, ir pērkons.
Ziņu pārraidēs dzirdēju, ka nesen pērkons bijis Rīgā, Saldū un Liepājā. Pērkons pēc seniem novērojumiem nozīmē sniega kušanu. Tas ļauj domāt, ka šī ziema lielākoties tiešām būs silta, apmēram tāda kā pērn Kurzemē, tomēr iespējams arī sals.
Pavasarī stipri ziedēja ceriņi, un to ziedu pilnie zari ir brīdinājums par salu ziemā. Tomēr šogad kā vēl nevienu citu gadu daba norādēm uz salu sniedz pretim arī zīmes par siltu laiku. Pīlādži gan bija, bet ātri nobira, turklāt to ogas vēlāk kļuva melnas un nelietojamas.
Es domāju, ka nelielu salu piedzīvosim Ziemassvētkos, kas tos iekrāsos baltus, sals iespējams arī janvārī un februārī, bet tas var ilgt kādas divas trīs dienas,” saka E. Stepanova.
Viņa piebilst, ka šomēnes novērojusi ziemāju dīgšanu. Tas liecinot, ka novembris bijis pārlieku silts un diezin vai no tā atpaliks arī decembris, izņemot laiku ap Ziemassvētkiem. Pēc laika vērotājas domām, jucekli dabā un tātad arī laika apstākļos veicinājusi gan cilvēku darbība, gan arī dažādas kosmiskas parādības.
“Iespējams, izjūtam sekas mēness virsmas spridzināšanai, ko nesen veica amerikāņi. Dabā nekas nepaliek bez sekām. Ziņās dzirdēju, ka komēta ietriekusies Neptūnā. Tas viss atsaucas arī uz laiku. Nav taču normāli, kā tādi plūdi pārņēmuši Angliju. Mums jābūt saudzīgākiem pret dabu,” secina E. Stepanova.
