Skeitparks Smiltenē ir nepieciešams, — pēc nedēļu notikušās skeitrampas – starta estakādes izmēģināšanas atzīst gan sportotāji, gan domes speciālisti.
Skeitparks Smiltenē ir nepieciešams, — pēc nedēļu notikušās skeitrampas – starta estakādes izmēģināšanas atzīst gan sportotāji, gan domes speciālisti.
“Smiltenes Ziņas” jau informēja, ka aizvadītajā nedēļā stāvlaukumā pie Smiltenes kultūras un sporta centra interesenti varēja iepazīt skeitrampu – estakādi, kuru piedāvāja Jūrmalas uzņēmums SIA “CDL”. Tā bija Beļģijas firmā “RHINO” ražota iekārta.
Nedēļas nogalē “Smiltenes Ziņas” pārliecinājās, ka jaunieši jau paspējuši izmantot piedāvāto iespēju, kā arī vairākkārt pabijuši pašvaldībā, lai dalītos iepaidos un spriestu par skeitparka nepieciešamību pilsētā.
Laikrakstam savas domas uzticēja divi puiši, kas nodarbojas ar skeitbordu, — Jānis un Rūdis. Ikdienā viņi sporto pie “Zemnieksētas” vai “top!’ centra un secina, ka Smiltenē ļoti trūkst piemērotas vietas, kur izklaidēties šā sporta veida cienītājiem. Zēni bijuši skeitparkos Valmierā, Rīgā, arī Ventspilī. “‘Protams, ka skeitparks vajadzīgs arī Smiltenē, lai jaunieši varētu fiziski attīstīties. Daudzi pievērstos un vairs neklaiņotu pa ielām. Satiktos skeitparkā, braukātu,” komentē Jānis. Viņš domā, ka vispiemērotākā vieta iekārtu uzstādīšanai varētu būt pie Tepera ezera, kur atrodas hokeja laukums. “Dažiem tas būtu tālāk, citiem — tuvāk, bet vasarā tur var lieliski atpūsties pie ezera,” uzskata Jānis.
Sarunā iesaistās arī Rūdis un pastāsta, ka šobrīd pilsētā jau ir vairāk nekā desmit skeitbordistu, kas varētu piedalīties vietējā mēroga sacensībās. Ja izveidotu skeitparku, sportistu sagatavotības līmenis palielinātos, ciemos ierastos braucēji arī no citām pilsētām un sacensības varētu būt krietni interesantākas. “Šobrīd ir tikai pats sākums,” vērtē Rūdis.
Vaicāti, kā iespējams apgūt šo māku, puiši paskaidro, ka labprāt savu prasmi demonstrē arī jaunākiem zēniem, bet īpašu treneru gan šajā sporta veidā neesot. Katram pašam jāskatās un jāmācās. Arī par ekipējuma izvēli droši varot jautāt. Kur viņus atrast? “Gan jau atkal būsim pie “Zemnieksētas”,” teic Rūdis.
Viņš piebilst, ka puiši pagājušajā nedēļā vairākkārt pabijuši domē, lai izteiktu savus priekšlikumus, un uzzinājuši, ka pašvaldības speciālisti iecerējuši skeitparku izveidot kā rotaļu laukuma turpinājumu. “Skeitparks Smiltenē būs, ja apstiprinās projektu,” uzzinājuši puiši. Rūdis aprēķinājis — ja iekārtas gatavotu pie vietējiem galdniekiem, tās varētu maksāt aptuveni 1800 latu, bet, ja skeitparks būtu tāds, kādu piedāvā uzņēmums “CDL”, tas maksātu ap 50 000 latu. “Šādā līmenī tas būtu viens no labākajiem Latvijā,” domā Rūdis.
To, ka skeitparks Smiltenē nepieciešams un testējamā rampa guvusi interesentu labu novērtējumu, apstiprina arī Smiltenes domes ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre. Tagad galvenais uzdevums ir izstrādāt projektu un saņemt tā apstiprinājumu, lai iegūtu finansējumu. Domes speciāliste iesaka arī pašiem puišiem meklēt iespējas, lai piedalītos projektu konkursos un, iespējams, skeitparku varētu izveidot ātrāk. “Ir dažādas iespējas piedalīties projektu konkursos un rast līdzekļus. Puišiem jābūt aktīvākiem. Šajā darbā noderēs arī nelielākas naudas summas,” uzskata L. Šmite-Ūdre. Viņa domā, ka, visiem veiksmīgi strādājot, jau nākamajā gadā varētu uzsākt skeitparka pamatu izveidošanu.
