Viedokļi
Sarmīte Caune, Plāņu tautas nama vadītāja
Esam pieraduši čīkstētŠaubos, ka varēs. Viņi jau nav nekādi stiprie politiķi. Kamēr visi lielie oligarhi pastāvēs, kas tur var mainīties, kas viņus var iznīcināt? Man jau liekas, ka no pašiem pamatiem ir jāveidojas un jāmainās tam visam, kas tur ir iekšā. Pretī var stāties jebkas. Bet, kamēr sakne tur būs, nekas nemainīsies. Līdzšinējā pieredze to labi parāda.Tur augšā mutuļo visu laiku, bet mums, parastajiem, jau nekas nemainās. Augšā kaut kas pienāk klāt, aiziet prom, pamainās sejas partijās, bet pilnībā līdz pamatiem nekas nav nomainījies.Pārņem savāda sajūta, aizdomājoties par cilvēkiem, kas ir pie varas. Pirms cilvēki tur nonāk, runā pavisam ko citu, arī viņu nodomi un darbi ir savādāki – labāki. Bet tiklīdz viņi nonāk tajā virsotnē, ir kāds nezināms spēks, kas tos izmaina. Uzskatu, ka ir pienācis laiks mums pašiem mainīties. Esam pieraduši čīkstēt. Daudzi sacīs, ka nav labi, jo vairāk uztver negatīvo. Bet, ja visi kopā pārstātu čīkstēt un mēģināt kaut ko labu izdarīt, būtu vieglāk dzīvot. Nauda tāpat nekad nebūs pietiekoši.
Zigeta Vīķele, Tautas partijas pārstāve
Radošajā inteliģencē redzu spēku Neticu. Tāpēc, ka Sarmītei Ēlertei kā bijušajai laikraksta „Diena” redaktorei ir jāuzņemas kāda atbildība par to, kas ir noticis. Ar to, ka viņa treknajos gados ir mudinājusi uz paaugstinātām darba algām skolotājiem. Tās bija ļoti straujas. Vēl arī uz referendumu par pensijām, kuru viņa atbalstīja 2008. gada rudenī, kad bija klāt krīzes vēsmas. To vajadzēja just. Tāpēc īsti neticu, ka viņa būtu tas spēks, kas varētu nostāties pretī šim spēkam, kā pati to uzskata. Ēlerte taču ir tajā pašā katlā, kur mēs visi. Ar ko viņa būtu labāka par mums pārējiem? Visi esam atbildīgi par to, kas ir noticis. Vai tad ir atbildīgs viens Kalvītis, Šlesers, Lembergs vai Repše?Visi esam ņēmuši neapdomīgus kredītus. Vai tiešām nesapratām, ka tik straujā tempā to darīt nav normāli. Strauji paaugstināja algas valsts pārvaldē strādājošiem. Privātais sektors bija spiests piedzīt darba algas pie valsts sektorā strādājošajiem. Arī uz to savulaik mudināja „Diena”. Nav man ticības, ka viņa ko varēs izdarīt. Jābūt ļoti lielai inteliģences daļai, ar citām vērtībām, kas kaut ko spētu mainīt. Šķiet, ka mums vērtības mēraukla tagad ir tikai nauda. Jāpārdomā savstarpējās attiecības.
