Arvīds D. Deģis Mīlestība mīlējama Mīlestība mīlējama, – mana sirds aulekšo…Skūpsti skūpstāmi, – tev dvaša uzzied ziedkausosGlāsti glāstāmi, – pa plaukstas virspusi noraidu tev visas vīrieša zināšanas;tās nav ne nieka vērtas brīdī,kad mīlestība mīlējamaTu esi stabila Tu esi stabila un es esmu stabilsviss pārējais kā vējrādis ir labilsKādi silti un sievišķīgi gurnikā bubinoši baltu zirgu purniTu esi stabila un es esmu stabilsviss pārējais kā mūsu maldi sabirsKādi silti un sievietīgi muguras ielokikā Aizkrauklē palojoši Daugavas lokiTu esi stabila un es esmu stabilsviss pārējais kā nezināmais samilztNeļaujietNeļaujiet izplaukt rozeitai tāpat izdurs acisNeļaujiet pieaugt sievieteitai tāpat nolauzīs dzelkšņus Neļaujiet apledot sirdijtā nespēs ticēt uz AntarktīduEs atstāju to meiteni gaidotEs atstāju to meiteni gaidot, Kas noticis, līgava, ar tavu glītumu?Kas vispār noticis starp mums?Tavu glītumu vada ūdensMani vadi tuJa tu būtu ar mani apmierinātakā es sevi knaibošais aušulisJa tu būtu ar mani gandarītakā es sevi šaustošais delverisEs atstāju to meiteni gaidot,Kas noticis, līgava, ar tavu cēlsirdību?Kam vispār jānotiek starp mums?Tavu lepnumu šūpo karogiMani karogo tuJa tu būtu ar mani ielīksmotakā es sevi dresējošais ēverģēlisJa tu būtu ar mani atslābinātakā es sevi uzjautrinošais jārisGads bez pavasaraPavasaris bija sapriecājieskā mazliet garlaikots frants,ziedošā veste sašķiebusies,kravate – nospeķots samts.pavasari, ļauj salāpītiesar tavu ņipro cīruļu korāli!diena pavadīta bez Tevislīdzinās tukšai gadskārtaibez pavasara.Kādas šķiras muļķis es esmu? Dzīve, mans Acuraug, ir sacensības par mīlestību,liec jaunības galdā savas trumpas!Dāvā man savu augumu kairosacensībā starp dzimtu naidu un mīlu…Serenādes zem tava loga ir ieraugsmūsu attiecībām, Džuljeta, −kā jaunais vīns ķekarā.Kādas šķiras muļķis es esmu?Acuraug’, vai mīli mani par to, kas esmu,vai dēļ tā, ko varu tev sagādāt?Nesacentīsimies, bet mīlēsim!
