Pavisam netālu no Ērģemes centra — pie «Kalnmāru» mājām — kopš kolhozu laikiem dižojas varens ābeļdārzs.
Pavisam netālu no Ērģemes centra — pie “Kalnmāru” mājām — kopš kolhozu laikiem dižojas varens ābeļdārzs. Šā gada raža atgādina 1999. gadu, kad no dārza uz Somiju aizveda gandrīz 100 tonnas ābolu.
“Visticamāk, ka šoruden augļi nobirs un sapūs. Bauskā par kilogramu ābolu dod trīs santīmus. Rēķinot algu lasītājiem un ceļa izdevumus, peļņas nebūs. Drīzāk tas varētu būt zaudējumus nesošs pasākums,” norūpējusies “Kalnmāru” saimniece Vija Baķe. Saimniecībā nav pagraba, lai ābolus saglabātu ziemai. Patiesībā šis ābeļdārzs pieder Vijas vīra Ilgvara brāļa meitai, kura dzīvo Lielvārdē un savu īpašumu uzticējusi apsaimniekot Baķu ģimenei.
Tiesa, ābeļdārzs ir vecs, stādīts 50. gados, un sen nav jutis prasmīga dārznieka rokas, tomēr augļu kokos ir tik daudz, ka nolūzis ne viens vien zars. Dārzā aug visu veco tradicionālo Latvijas šķirņu ābeles. Iepriekšējos piecos gados dārzu bija apsēduši kaitēkļi, bet šogad ābeļu veselība ir nevainojama.
Saimniecei pagraba plaukti ir pilni ar ābolu sulām, ievārījumiem, kompotiem un biezeņiem. To sagatavošanai pietika ar piemājas ābelēm, nevajadzēja pat doties uz lielo dārzu, kas gaidīt gaida čaklas rokas, lai atvieglotu savus zarus.
