* * * Pasaule balta, tik balta Kā tikko piedzimis prieks – Tikai rīta dvašas vien skarta, Dienas smagums vēl nav pieskāries. Apslēptas visas pēdas, Ceļi un takas snauž. Debesīs sniega zirnekļi Tīklus pār zemi auž. Gribot negribot sejā Iegulstas priecīgs smaids, Aizmirstas rūpes un raizes, Pazūd nīgrums, dusmas un naids. Pasaule balta, tik balta! Bet zirnekļi auž un auž. Gribas dāvināt visiem šo prieku. Arī tiem, kam dvēseles snauž. * * * Es nesaku – jā. Es nesaku – nē. Es saku – tam jānotiek, Kad Liktens mums pēkšņu izdevību Bez vārdiem pie sliekšņa liek. Uz labu vai sliktu? To rādīs laiks. Šo brīdi vienkārši tver! Noslauki šaubu putekļus, Un droši tās durvis ver.
