SEB bankas Smiltenes filiāles Valkas klientu apkalpošanas centra vadītājs Ivars Smans domā, ka pašlaik, neraugoties uz vispārpieņemto uzskatu, ka visiem viss kļūst aizvien sliktāk, tā nebūt nav.“Vidē, ar kuru man ir saskarsme, nekas īpaši slikts nav noticis. Nezinu nevienu, kurš būtu spiests bēgt no Latvijas. Tādus stāstus lielākoties redzam televīzijā un lasām presē. Ja runājam par krīzi, tā nav iekšienē, bet nāk no ārienes,” komentē I. Smans. Viņš uzskata, ka vienmēr ir laiks, kad klājas grūtāk un kad ir vieglāk.Banku speciālists uzskata, ka izmaiņas par krasām var saukt tikai tad, ja tās notiek īsā laika posmā. Latvijā pārmaiņas notiek lēni un pakāpeniski. “Krasa izmaiņa ir tad, ja cilvēks negaidīti kļūst bezdarbnieks, ja algu samazina uz pusi vai vairāk un tamlīdzīgi nepatīkami brīži,” turpina I. Smans. Viņa ģimenē dzīve rit savu gaitu un īpašu bažu vai neatrisināmu rūpju par krīzes pārdzīvošanu nav. Tiesa, agrāk Ivars uzskatīja, ka būt par bezdarbnieku tā ir paša cilvēka vaina, jo kaut kādu darbu vienmēr var atrast. Ja to nevar, tad acīmredzot prasību latiņa jānolaiž zemāk. Tagad ir citādi, par bezdarbnieku var kļūt neatkarīgi no paša.Jautāts par neatkarības svētku atzīmēšanu ģimenē, viņš atzīst, ka tas nenotiek, jo gana daudz ir citu, turklāt ģimenisku svētku. Valsts noteiktos svētkus neatzīmējuši arī padomju laikos. Lielāka saistība ar novembra svētkiem bijusi, kad bērni gāja skolā. Nevar sacīt, ka Smanu ģimene ir vienaldzīga pret valsti, jo Latvijas neatkarības atgūšanas notikumos allaž piedalījās, arī barikāžu laikā. Sabiedriskajās svinēšanās Valkas kultūras nama ballēs Ivars ar Guntu allaž redzami virpuļojot deju zālē. “Tas pasākums man patīk, neraugoties uz garajām sveikšanas procedūrām un puķu jūrām, kur ikviens var izrādīties pēc sirds patikas,” smaida Ivars. Viņš piebilst, ka arī svētku koncertus allaž skatījies ar interesi. Neizpaliks arī Riču ģimenes priekšnesumi nākamnedēļ. Šie svētki kultūras namā allaž ir gaidīti.
