Valkas ģimnāzijas 10. klases skolnieces Violeta Murina un Nika Lauze Latvijas Neatkarības svētkus nekad nav īpaši atzīmējušas, jo neesot ļoti izteiktas patriotes.“Mūsu ģimenē šie svētki nav bijuši starp nozīmīgākajiem, taču man tie asociējas ar manas valsts dzimšanas dienu, svētku līniju pirms brīvdienas skolā, sarkanbaltsarkaniem karogiem un himnas dziedāšanu. Zinu, ka pirms daudziem gadiem kļuvām par neatkarīgu valsti,” stāsta Nika.Interese par vēsturi augJautāta, vai Nika dziedās himnu 18. novembrī pulksten 21.00 vienlaikus ar citiem latviešiem visā pasaulē, viņa vaļsirdīgi atbild, ka par šādu projektu nav dzirdējusi.Violeta teic, ka viņa esot krieviete un ģimenē neesot ierasts svinēt šos svētkus. “Dzīvojam privātā mājā un, protams, allaž iliekam karogu, kā jau tas nākas. Cenšamies noskatīties svētku salūtu televīzijā vai pilsētā. Dažkārt esmu piedalījusies svētku koncertos un svinīgos pasākumos,” teic Violeta. Viņa piebilst, ka, kļūstot vecākai, aizvien vairāk vēstures stundās uzzina par tā laika notikumiem. Tādējādi interese pakāpeniski aug.Violetai esot interesanti klausīties vecu cilvēku stāstus par Latvijas vēsturi. “Tas visādā ziņā aizrauj, taču pati nekad neesmu izrādījusi iniciatīvu, lai kaut ko īpaši apgūtu par Latvijas likteņlīkločiem,” papildina Nika.Krīze skar visus vienaudžusViņai šobrīd rodas jautājums, kālab agrāk cilvēki cīnījās par Latvijas neatkarību, ja pašlaik mums klājas tik slikti, ja ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir. “Vai ir vajadzīgi tik dārgi un pompozi pasākumi, kuros ieguldīti milzu līdzekļi? Vai nebūtu lietderīgāk šo naudu piešķirt tiem, kuriem tā ir ļoti vajadzīga?” jautā Violeta. Jautātas, vai arī pašu ģimenēs ir jūtams, ka dzīvot kļuvis grūtāk, ka tēriņi aizvien jāmazina, meitenes atbild, ka noteikti. Nikas vecāki ir zaudējuši darbu, savukārt Violetas mammai atalgojums samazināts vairāk nekā uz pusi. Abas sevi šajā ziņā uzskata par vidusmēra skolniecēm, jo vairāk vai mazāk krīze ir skārusi visus vienaudžus. Neskarts nepaliek neviens. “Esam dzirdējušas, ka lejupslīde notiek tā, lai pēc tam izjustu straujo dzīves līmeņa kāpumu. Diemžēl šis lejā iešanas laiks ir pārlieku izstiepts. Nezinu, cik vecas būsim, kad sajutīsim augšupeju. Ir dzirdētas dažādas versijas un prognozes. Tā jau vajadzētu būt, ka pēc sliktā nāk labais,” prāto abas skolnieces.
