Beverīnas novada dome atbalsta iedzīvotāju priekšlikumu noteikt novadu par brīvu teritoriju no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas, aģentūrai LETA pastāstīja novada sabiedrisko attiecību speciālists Valters Grīviņš.
Iepriekš novada dome saņēma 11 novada iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā lūgts noteikt, ka novada teritorija ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Iedzīvotāji lūdza pašvaldību to noteikt novada attīstības plānā.
Šādu lēmumu pašvaldība var pieņemt, pamatojoties uz grozījumiem ĢMO aprites likumā, kas paredz iespēju pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus.
Vēstulē iedzīvotāji norāda, ka, pastāvot pamatotām bažām par ĢMO kaitīgo ietekmi uz vides daudzveidību un cilvēku organismu, būtu svarīgi pasargāt novada dabu, saglabājot vides daudzveidību un izslēgt iespējamību, ka ĢMO krustojas ar parastiem augiem, kas ilgtermiņā varētu novest pie atsevišķu augu un dzīvnieku sugu izzušanas vai neatgriezeniskas pārveides.
Kā pastāstīja Grīviņš, pēc vēstules saņemšanas, pašvaldība mājas lapā lūgusi citus vietējos iedzīvotājus izteikt viedokli par šo ieceri. Lielākā daļa mājas lapas apmeklētāju atbildējuši, ka atbalsta šādu ieceri.
Grīviņš informēja, ka aptauja mājas lapā, atbilstoši novada domes lēmumam, vēl kādu laiku turpināšoties, taču novada dome vienlaikus pieņēmusi lēmumu arī sagatavot saistošo noteikumu projektu.
LETA jau ziņoja, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina Latvijas teritoriju padarīt par brīvu no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas, biznesa informācijas portālu “Nozare.lv” informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāpilda visas noteiktās prasības par brīvu preču kustību, kas attiecas arī uz ĢMO, līdz ar to nevar noteikt vispārīgu aizliegumu visā valstī. Taču, ja visas 108 Latvijas pašvaldības pieņems saistošos noteikumus, ar kuriem tiek aizliegts konkrētās pašvaldības teritorijā audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, iespējams padarīt Latvijas zemi brīvu no ģenētiski modificētiem kultūraugiem.
Šā gada 23.jūlijā veiktie grozījumi ĢMO aprites likumā paredz, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, atbilstoši likumam konsultējoties ar sabiedrību, kā arī informējot par šo aizlieguma noteikšanu kontrolē iesaistītās valsts institūcijas. Aizliegums pašvaldībai jānosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
Atbalstu šādai iecerei sarunā ar aģentūru LETA pauda arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs (LPP/LC). Pašvaldībā gan par šo jautājumu vēl nav lemts.
“Pašvaldības darbā mēs jau pašlaik meklējam iespējas, kā izmantot alternatīvo enerģiju, tādēļ domāju, ka novads labprāt izmantotu šādu iespēju. Novadā tiek realizēti vairāki projekti, kas saistīti ar ekoloģiju, mums ir dabiskā lašu nārsta vieta. Strādājam tā, lai novada dabas resursi tiktu saglabāti, tādēļ šādas ieceres realizēšana būtu mūsu interesēs.”
