Andai Zecmanei rokdarbi ir iemīļotākais vaļasprieks. Tas pārņemts no vecvecmammas Kristīnes Priedītes, kura nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam. Viņa bija tā, kas Andai iemācīja tamborēt. Tolaik tamboradatas bija grūti atrast, tāpēc tās izgrieza no koka skaliņiem. Vēl Kristīne mazmazmeitai iemācīja mīlēt un dziedāt latviešu tautasdziesmas. Otra skolotāja Andai bija vecmamma Maija Mežule. Viņa ir izbaudījusi izsūtījuma sūrmi Sibīrijā, turklāt ar četrgadīgo meitu. Tikai pateicoties līdzpaņemtajiem rokdarbiem, varējuši izdzīvot. Rokdarbus varēja iemainīt pret pārtiku. Tie, kuriem neko neļāva līdzi ņemt vai nepaspēja paņemt, klājās daudz grūtāk. Glabā vecmammas darbusAndas Zecmanes vecmamma bija smalko darbu izšuvēja. Visvairāk viņai patika rišeljē tehnika. Andai joprojām ir saglabājušies vecmammas darbi. Andu un citus ģimenes locekļus apadīja no galvas līdz kājām. Visiem bija siltas zeķes, cimdi un viss, ko vien no vilnas varēja pagatavot. Tā nu rokdarbi kļuva par nozīmīgu Andas dzīves sastāvdaļu.Vecmamma vēlējās iemācīties knipelēt, jo tolaik sieviešu žurnālos bija daudz pamācību, kā uzsākt šo nodarbi. “Viņai neizdevās, taču man uzspīdēja iespēja iegādāties knipeles, pateicoties knipelēšanas kursu vadītājai jelgavniecei Marijai Konovai. Visas knipeles ir roku darbs, kāda veca amatnieka virpotas,” stāsta rokdarbniece. Viņa piebilst, ka tagad knipeles ir pasūtāmas arī interneta vidē. Šis rokdarbu veids ir ļoti populārs vāciski runājošās zemēs.Andas darbi glabājas pie Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītājas Ineses Pētersones, jo dažkārt nāk negaidīti piedāvājumi izveidot vai papildināt kādu izstādi. Vijciemietes darbi ir izrādīti Latvijas Brīvdabas muzejā, “Saulītes” izstādēs Valkā un citviet. Nesen M. Konova aizveda vienu Andas darbu uz Magadānu. Tas bija knipelējums, lai papildinātu šūto aubi. Viens viņas dvielis ar uzrakstu “Valka” ir aizceļojis uz Vāciju. Protams, Anda visu ģimeni apada ar cimdiem un zeķēm. Dziju izvēle tagad ir liela. Ja iemanās, zeķēm var izmantot mazlietoto apģērbu veikalos nopērkamos adījumus un pēc tam tos izārdīt. Viņa piekrīt uzskatam, ka nekrāsotās un neapstrādātās dzijas ir izturīgākas nekā apstrādātās. Vēl Anda ievērojusi, ka daudzas dzijas mazgājot plūk. Ūdenim jābūt remdenam.Ar visiem var labi sadzīvotKnipelējumi mēdz būt dažādas sarežģītības. Andas iesāktais ir ar vairāk nekā pussimts knipelēm, taču sarežģītākajos mēdz būt pat trīs simti uz kociņiem uztītu diegu. Musturus viņa iegūst no kursu vadītājas Marijas. Latvijā tos grūti sameklēt. Anda izpētījusi, ka tie nopērkami interneta veikalos Vācijā, taču pagaidām vēl neesot pasūtījusi.Jautāta par galveno atšķirību starp tamborētu mežģīni un knipelējumu, Anda atbild, ka otrais ir daudz smalkāks, turklāt iespējas ir lielākas.Bērnudārzā A. Zecmane jūtoties gana labi. Viņa aprūpē 23 mazuļus. Auklītes pienākumos ir allaž palīdzēt audzinātājai. Mazuļiem jāpalīdz saģērbties un noģērbties un, protams, uzturēt telpas nevainojamā kārtībā. “Diena mums paiet vienā steigā. Atpūsties var, kad bērni guļ diendusu. Esam divas audzinātājas un divas auklītes,” stāsta Anda. Viņa piebilst, ka bērni ir ļoti dažādi, taču ar visiem var labi sadzīvot un visas lietas sarunāt.Ja ir darbs, iztika nodrošinātaAnda par pavāri ir strādājusi gaužām maz, taču atzīst, ka iegūtās zināšanas ir noderīgas. Tiesa, tagad virtuvē iespēju kļuvis daudz vairāk nekā tolaik, kad viņa mācījās Jāņmuižā. Visās jubilejās vienmēr tiek cepta torte. Jo īpaši ģimenē ir pieprasīta Napoleona torte. To gatavojot, darbs ir visai dienai. Visi labprāt ēd viņas gatavotās ābolkūkas, medus tortes un citas gardas lietas. Tiesa, viņa to dara tikai savējiem. Tikai ārkārtas gadījumā Anda ir gatava palīdzēt kādam paziņam.Ikdienā namamāte gatavo tradicionālos latviešu gaļas ēdienus – karbonādes, kotletes, šašliku un tā joprojām. “Jo īpaši Jāņos nu nekādi nevar bez šašlika. Marinēju pēc klasiskās receptes ar sīpoliem un etiķi. Manējiem tā patīk, turklāt tā ir lētāk nekā pirkt jau iemarinētu,” stāsta diplomētā pavāre.Jautāta par saldēdieniem, Anda atbild, ka tos labi atceras no savas bērnības, taču mūsdienu bērni par tiem nav sajūsmā. Iecienītākas ir tradicionālās čipsveidīgās uzkodas un gāzētie dzērieni. Izņēmums ir dzērveņu uzputenis. Mājās allaž ir “Kellog’s” pārslas un piens. Tās der gan rītos, gan vakaros.Lielie bērni mājās pārrodas tikai nedēļas nogalē un tad jau tiek palutināti. Anda uzsver, ka mazais Daumants ir labi paēdis skolas ēdnīcā, kur gatavojot ļoti garšīgi. Tur nav jādzīvo no bulciņām un kolas.Ģimenei mājās savas saimniecības pagaidām nav. Tas ļauj dažreiz aizbraukt uz teātri. Bērni gan to izmantojot biežāk. Anda priecājas, ka viņai ir darbs, tātad iztika ir nodrošināta. “Man ir ļoti paveicies ar mammu un tēti. Viņi mums daudz palīdz,” priecājas Anda.
Par Andu Zecmani
Dzimusi 1971. gadā VijciemāIzglītībaVijciema pamatskola (1986)Jāņmuižas profesionāltehniskā skola pavāres profesija (1989)ĢimeneMeita Auce šogad beigs 12. klasi Valmieras Viestura vidusskolāDēls Armīns mācās par galdnieku Cēsu arodskolas 9. klasēMazais Daumants mācās Vijciema pamatskolas 4. klasēVīrs Aigars Leimanis strādā Launkalnē, uzņēmumā “Stora Enso Timber” par sausās līnijas šķirošanas operatoru un ir maiņas vecākaisDarbsPārdevēja veikalā “Madara” Valkā (2007)“Stora Enso Timber” (2008)Kopš jaunā bērnudārza atvēršanas Vijciemā (2009) par auklīti
