Valkas novada dome no Valsts kases ir paņēmusi īstermiņa kredītu 180 tūkstošu latu apkures sezonas nodrošināšanai. Tas sabiedrībā radījis neizpratni, jo gluži nesen atklātībā parādījās ziņa, ka dome 20 tūkstošus ir ieguldījusi privātfirmā “Valkas Bioenergo kompānija” uzņēmuma pamatlīdzekļu palielināšanai.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka šādas summas piešķiršanu privātfirmai neatbalsta novada domes deputāts Aivars Sjademe. Arī no dažām pašvaldības amatpersonām izskanējis viedoklis, ka tieši tādēļ nav iespējams samazināt maksu par apkuri. Savukārt “Ziemeļlatvijas” portālā dažos komentāros izteikta neizpratne, kādēļ pilsētai vajadzīga tāda privātfirma, kurai vēl jādod nauda, lai tā spētu nopelnīt.Ar naudu atgūs spēkusSituāciju lūdzu izskaidrot novada domes priekšsēdētāju Kārli Albergu. Viņš uzsver, ka tarifiem ar pašvaldības ieguldījumu firmā nav nekādas saistības. Cenu nosaka tas apstāklis, ka daļa šķeldas iepirkta par augstāku cenu, bet daļa – par zemāku. Pašlaik speciālisti rēķinot izmaksas un, iespējams, ka vēlāk maksu par apkuri varēs samazināt. “Kas attiecas uz minētajiem 20 tūkstošiem, tad, piešķirot šo summu, sanāksmē ar kompānijas pārstāvjiem vienojāmies, ka nauda būs pamatkapitāla palielināšanai. Galvenais naudas piešķiršanas mērķis bija panākt, lai “Valkas Bioenergo kompānija” būtu rīcības spējīga un varētu nodrošināt apkuri. Izrādījās, ka firma par kurināmā iegādi 40 tūkstošus latu bija palikusi parādā SIA “Vārpas – 1” un 14 tūkstošus vienai igauņu firmai. Mūsu noteikumi bija tādi – pašvaldība savu naudu neieskaita firmas kontā, bet tā atver speciālu kontu, no kura uzņēmums naudu var pārskaitīt tikai šķeldas piegādātājiem. Būtībā mums bija uzstādīts gandrīz ultimāts, ka citādi firma apkuri nevar nodrošināt. Mūsu noteikumus kompānija ir ievērojusi. Ja uzņēmums nedabūtu naudu, tad tas, iespējams, izsludinātu maksātnespēju, bet tas nozīmē, ka kompānijas apsaimniekotajai centra katlumājai pieslēgtie nami paliktu bez apkures,” saka K. Albergs.Ir arī tālejoši mērķiLoģiski rodas jautājums, kādēļ tādai firmai, kurai slikta finansiālā situācija, jāpalīdz? Vai pašvaldība pati nevar veikt apkuri? K. Albergs skaidro, ka centra katlumāja nav pašvaldības īpašums. Turklāt domei sadarbībai ar kompāniju ir tālejošāki mērķi. “Ja firma uzkrās spēkus un šosezon veiks apkuri, tad vēlāk iedzīvotāji būs ieguvēji. “Valkas Bioenergo kompānija” ir vienīgā firma Vidzemē, kurai Ekonomikas ministrijā ir apstiprināta projekta pirmā kārta par koģenerācijas stacijas celtniecību. Tādēļ nepieciešams panākt, lai kompānija būtu rīcības spējīga firma, kurai uzticas bankas. Koģenerācijas stacija varēs ražot gan elektroenerģiju, gan siltumu, un mums ir vienošanās, ka apkures tarifi samazināsies,” stāsta K. Albergs.Iepriekšminētā īstermiņa kredīta ņemšanu K. Albergs skaidro ar to, ka arī pašai pašvaldībai ar tās katlumājām jānodrošina apkure pilsētā, jo izdevumus par tās veikšanu ar saviem maksājumiem sedz iedzīvotāji, bet tie sāk maksāt tikai apkures sezonas otrajā mēnesī, turklāt ir arī lieli parādi. Domei gan vēl ir septiņi miljoni latu lielas kredītsaistības. K. Albergs skaidro, ka tas nav jāvērtē viennozīmīgi. Liela daļa aizdevumu attiecas uz tādu projektu īstenošanu, kuriem paredzēts Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts. Pēc projektu izpildes kredītus varēs segt ar Eiropas naudu. Tā tas bijis jau ar projektu par dabas takas ierīkošanu. Gandrīz kā ar Parex bankuSIA “Valkas Bioenergo kompānija” valdes priekšsēdētājs Ebings Osinga noliedz to, ka uzņēmumam būtu grūta finansiālā situācija.“Runas par maksātnespēju ir tikai baumas, un man nepatīk, ka tās izplata. Patiesība ir tāda, ka mums jau ir un esam arī turpmāk paredzējuši lielas investīcijas un tas rada problēmas kredītu saņemšanā. Ja nav kredītu, tad jāmaksā akcionāriem. Kas attiecas uz koģenerācijas stacijas būvi, tad pašlaik jau notiek projekta otrā kārta.Stacijas būvē esam paredzējuši investēt 11 miljonus eiro. Valcēniešiem tā noteikti ir laba ziņa. Tas vien liecina, ka mums nekāda maksātnespēja nedraud,” apliecina E. Osinga.Novada deputāts Aivars Sjademe gan uzskata, ka privātkompānijas finansēšana ir viens no faktoriem, kādēļ nevar samazināt apkures tarifus. “Es par šo lietu uzrakstīju vēstuli Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Lai tad tā izspriež, kā ir patiesībā. Jautājums joprojām aktuāls – kādēļ tā jāatbalsta viena privātfirma? Man tas atgādina valdības cenšanos glābt Parex banku, te tikai tas notiek mazākos apmēros,” saka A. Sjademe.
