Beverīnas novadā jau kopš pašvaldības vēlēšanu laika darbojas domubiedru grupa “Lietussargi pār Tālavu”, kas aktīvi seko amatpersonu darbībai un paši līdzdarbojas novada dzīvē. Tajā ietilpst pārstāvji – līderi no visiem novada pagastiem – Uģis Lapiņš Kauguros, Ilmārs Ozoliņš Brenguļos un trikātietis Ando Krūze.
Tas nav juridiski noformēts dibinājums jeb sabiedriska organizācija, un tās dalībnieki nav pārliecināti, vai vispār vajadzētu reģistrēties. Visticamāk, ka tas nebūs ieguldīto pūļu vērts, turklāt ne jau noteikts juridiskais statuss ir motivācija darboties. Tiklīdz kāda viedokļa apspriešanai nepieciešams lielāks cilvēku skaits, diskusijā tiek iesaistīti visu pagastu cilvēki, veidotas arī aptaujas. Jāpiebilst, ka visi domubiedru grupas dalībnieki ir bijušie savu pagastu deputāti ar lielu pieredzi, tāpēc gana labi pārzina pašvaldību darbu.Esam atbildīgi par procesiem“Kas tad īsti ir pašvaldība? Pašvaldība sastāv no diviem vārdiem – pašu valdība. Tātad mēs paši iedzīvotāji pārvaldām šo administratīvo teritoriju. Tas, ka demokrātiskā veidā esam izvirzījuši savus pārstāvjus, deputātus, absolūti nenozīmē, ka mums, iedzīvotājiem, ir jānostājas malā un klusējot jānoraugās, ko viņi dara. Esam atbildīgi par visiem procesiem, kas te notiek,” skaidro viens no grupas līderiem A. Krūze.Kad tuvojās vēlēšanas, parādījās dažas lietas, par kurām bija un ir pamats uztraukties. Visās iepriekšējās pašvaldībās, no kurām tagad izveidots Beverīnas novads, bijuši lēmumi, kas pieņemti ne īsti caurspīdīgi. Tāpēc radās bažas, ka līdzīgas lietas varētu turpināties arī jaunajā novadā.“Lietussargi” sevi nebūt neuzskata par opozicionāriem principā. Gadījumos, kad grupas viedoklis sakrīt ar deputātu lēmumu un tas atbilst iedzīvotāju interesēm, šī grupa nostājas domes pozīcijā un visnotaļ atbalsta konkrētā lēmuma pieņemšanu. “Mūsu darbība nedrīkst būt ar domu, ka esam nepārtrauktā opozīcijā. Visu izšķir, cik konstruktīvs ir deputātu darbs,” pārliecināts I. Ozoliņš.Lai nerastos interešu konfliktsJautāti, kas aktuāls ir bijis novadā, kur vajadzēja iejaukties grupai “Lietussargi pār Tālavu”, vīri atbild, ka visnozīmīgākais bija jautājums par izpildvaras un lēmējvaras pārklāšanos novada pārvaldes struktūrās. “Tas ir nopietni, jo šī problēma skar ne tikai mūsu novadu, bet visu pašvaldību sistēmu. Varbūt esam tie, kas šo neatbilstību un nedemokrātismu esam pamanījuši pirmie. Tie cilvēki, kuri strādā pārvaldes struktūrās un ieņem amatus, vienlaikus ir arī deputāti,” skaidro A. Krūze. U. Lapiņš domā, ka šie aspekti nav nodalāmi tik krasi. Kāpēc, piemēram, ierindas sociālais darbinieks nevarētu būt arī deputāts. Sliktākais ir tad, ja deputāts ieņem kādu vadošu posteni izpildstruktūrās (nodaļās un pašvaldības iestādēs), kur rīkojas ar finansēm un ir iespējas ietekmēt sev izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Katrs gadījums prasa atsevišķu iedziļināšanos un analīzi. A. Krūze uzsver, ka, ejot uz vēlēšanām, rodas nevienlīdzīga situācija, jo šie cilvēki ar plašāk pazīstami un varētu pat izmantot pašvaldības resursus sevis reklamēšanai. Nereti tā arī notiek, un tas nav pareizi. Ir iespējams interešu konflikts, un tas, viņaprāt, arī vērojams Beverīnas novada pašvaldībā. Šādi gadījumi rada nervozitāti, satraukumu un neveicina konstruktīvu darbu. Tiesa, likumā šie aspekti nav rakstīti, taču normāla lietu sapratne liek loģiski domāt. Pašvaldībai ir tiesības izdot savus normatīvos aktus, vien jāievēro, lai tie nebūtu pretrunā ar valstī noteikto likumdošanu.Deputāti vienojas citā dziesmāSavādi ir tas, ka, runājot ar domes deputātiem, viņi mums piekrīt, taču, aizejot uz domes sēdi, kādas grūti skaidrojamas kolektīvisma gaisotnes rezultātā šie paši deputāti vienojas citā dziesmā,” stāsta A. Krūze. Viņš ir gandarīts, ka grupas kustība ir ievērota, turklāt tā ir saņēmusi domes priekšsēdētāja Māra Zvirbuļa vēstuli, kurā ir apliecināts, ka pamatvilcienos viņš “lietussargiem” piekrīt.Domes priekšsēdētājs M. Zvirbulis, jautāts par attieksmi pret šo domubiedru grupu, atbildēja, ka ikviena tautā veidota organizācija dod ieguldījumu sabiedrības attīstībā, tāpēc katra aktivitāte ir apsveicama. “Ar “Lietussargi pār Tālavu” pārrunājam dažādas lietas, un kompromisu jeb vidusceļu var atrast vienmēr,” uzskata M. Zvirbulis. Domes priekšsēdētājs “lietussargu” vēstuli sev ir pieņēmis zināšanai, bet vienlaikus to ir nosūtījis Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijai. Iespējams, tā palīdzēs mainīt pašreizējās nesakritības.Grupas dalībniekus satrauc tas, ka 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas daudzi dzīvo it kā postpadomju telpā ar tai raksturīgo domāšanu. Demokrātijas apstākļos tā nevajadzētu būt. “Daudzi joprojām baidās atklāti sacīt to, ko patiesībā domā, un nesauc lietas īstajos vārdos, aizbildinoties, ka “man šeit jādzīvo”,” novērojis U. Lapiņš.Grūti šķirties no privilēģijāmKopas dalībnieki uzskata, ka novada veidošanas process ieildzis arī tāpēc, ka pāris bijušajiem pagastu vadītājiem bija grūti šķirties no agrākajām privilēģijām, jo viņu jaunajiem amatiem vairs nepienākas tādi resursi kā agrāk. “Lietussargi” esot piebikstījuši, lai reforma norisinātos ātrāk. Viņi atzīst, ka vēl joprojām viss nav tā, kā tam vajadzētu būt, taču jaunā domes administrācija ir atsaucīga un visus aktuālos jautājumus cenšas atrisināt maksimāli ātri. “Mums jau faktiski nav par ko kašķēties, jo parasti tas notiek naudas dēļ. Mums patīk Māra Zvirbuļa pozīcija, ka visiem pagastiem jāattīstās vienlīdz strauji un neviens netiek īpaši izcelts. Īstenībā mums ir vienas saknes, tātad daudz vairāk kopēja nekā atšķirīgā. Tāpēc kopējā politika kopīgi jāveido,” uzskata visi trīs kopas līderi.
