Šogad arī Smiltene piedalās konkursā “Latvijas sakārtotākā pilsēta 2005”.
Šogad arī Smiltene piedalās konkursā “Latvijas sakārtotākā pilsēta 2005”.
Konkursa vērtēšanas komisija Smiltenē ieradās pirmdien pēcpusdienā, kad pilsēta vērtētājus diemžēl sagaidīja ar lietus šaltīm un pelēkiem mākoņiem, neatklājot savu skaistumu krāsās.
Smiltenes pilsētas dome ciemiņiem jau iepriekš bija sagatavojusi plašu apskates programmu ar 40 objektiem — pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem, nevalstiskajām organizācijām, tūrisma un sporta objektiem, pilsētas apbūvi, parkiem un tamlīdzīgi.
Smiltenes iepazīšanu konkursa komisija sāka pulksten divos dienā, noklausoties īsu pilsētas prezentācijas pasākumu domes ēkā, un beidza vēlu — ap pulksten 21.00 ar kopsavilkumu un vakariņām viesnīcā “Brūzis”.
“Esam lepni par savu pilsētu,” ar tādiem vārdiem konkursa komisiju domē sagaidīja vietējās pašvaldības vadītājs Ainārs Mežulis. Vēlāk žurnālistiem viņš motivēja pilsētas līdzdalību konkursā, retoriski vaicājot: “Smiltene jau 1999. gadā saņēma diplomu, un kāda pilsēta izskatījās tad un kāda tā ir tagad?” Domes priekšsēdētāja kabinetā pie sienas ir diploms, kas apliecina — Smiltenes pilsēta uzvarēja konkursā “Sakārtotākā Latvijas pilsēta” 1999. gadā. Arī šogad konkursā Smiltene startē mazo pilsētu (iedzīvotāju skaits mazāks par 10 tūkstošiem) grupā. Tajā konkurentes ir Viļaka Balvu rajonā, Aknīste Jēkabpils rajonā, Skrunda Kuldīgas rajonā, Aizpute Liepājas rajonā un Kandava Tukuma rajonā. Lielās pilsētas vērtē citā grupā.
“Mūsu mērķis nav meklēt nesakārtotākās vietas, bet apskatīt un izvērtēt pilsētas objektīvi,” atzīst mazo pilsētu vērtēšanas komisijas vadītājs, Sakas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Noteikti ir jāskatās arī naudas lielums uz vienu cilvēku, jo pilsēta ar lielu naudu var izdarīt lielus darbus, kas nav iespējams mazam pagastiņam ar mazu naudu.”
U. Kristapsons pārstāv Pāvilostas pilsētu, kura atzīta par sakārtotāko Latvijas mazpilsētu 2004. gadā un kura kopš pērnā gada decembra iekļaujas Sakas novada teritorijā. “Gandarījums un lepnums, ka mēs varam būt tik skaisti,” saka U. Kristapsons, taujāts par lielāko ieguvumu, Pāvilostai uzvarot konkursā. “Konkursā piedalījāmies trīs gadus, un pēdējais gads bija veiksmīgākais. Bija arī materiāls guvums, piemēram, Satiksmes ministrijas dāvana — desmit tūkstoši latu, un tas nav maz. Dzirdēju, jūsu lielajai pilsētai ceļu fonda nauda ir 50 tūkstoši latu, kas paredzēta gājējiem, ietvēm, autoceļiem, apgaismojumam, satiksmei.”
Smiltenes pilsētu pirmdien vērtēja arī pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas pašvaldību savienības un Latvijas pilsētu savienības. Konkursa rezultātus paziņos 21. oktobrī Aizkrauklē — pērnā gada konkursa uzvarētājā lielo pilsētu grupā.
Kuras pilsētas abās grupās uzvarēs šogad, noteiks to sasniegumi tādās jomās kā uzņēmējdarbība, ēku sakoptība, teritorijas labiekārtotība, attīstības plānošana un nodrošināšana, kultūra, sports, izglītība, sociālā joma, siltumapgāde, nevalstisko organizāciju aktivitātes, brīvā laika iespējas un aktivitātes, veselības aprūpe un citas.
