Nākamgad Valkā sāksies vērienīgi darbi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka 2007. gadā dzersim un mājsaimniecībā lietosim ūdeni, kas atbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem.
Nākamgad Valkā sāksies vērienīgi darbi ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka 2007. gadā dzersim un mājsaimniecībā lietosim ūdeni, kas atbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem standartiem.
Katrs, kuram ir gadījies padzīvot ģimenēs Ziemeļvalstīs vai vecajās ES valstīs, zina, kādas kvalitātes ūdens tur tek no krāna. “Es jau tagad valcēniešus varu brīdināt, ka pēc jaunās ūdensapgādes sistēmas palaišanas ūdens uzreiz nebūs ideāls. Caurules ir nopietni aizsērējušas, un visas nomainīt nav iespējams. Sistēmas skalosim. Kad to darīsim, pilsētā būs problēmas ar dzeramo ūdeni. Sistēmu skalošana notiks pakāpeniski atsevišķos rajonos. Iedzīvotājus iepriekš brīdināsim par ūdens padeves pārtraukumiem un centīsimies pievest dzeramo ūdeni. Būvniekiem šim nolūkam būs īpašas dzeramā ūdens cisternas. Diezin vai pārtraukumi ūdens piegādē varētu būt ilgāki par vienu dienu,” prāto Valkas domes Siltumapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītājs Jānis Galgāns.
Lietojam ūdeni ar paaugstinātu metālu saturu
Sanitārie dienesti allaž ir uzsvēruši, ka no artēziskajām akām Valkā saņemam augstas kvalitātes ūdeni un tas sabojājoties, plūstot pa vecajām caurulēm. J. Galgāns domā citādi.
“Pazemes ūdens pie mums nav labas kvalitātes. Tas nepavisam neatbilst ES direktīvu normām. Piemēram, dzelzs saturs nedrīkstētu pārsniegt 0,2 miligramus uz litru. Valkā ir 1,9 un pat 2,5 miligrami. Artēziskajā akā 7. CP Valkas iecirknī dažbrīd dzelzs saturs ir pat 4 miligrami uz litru. Pazemes ūdenī ir arī paaugstināts mangāna saturs. Tieši šie metāli nosēžas ūdensvada caurulēs,” stāsta speciālists.
Sistēmā nenotiek dzeramā ūdens dearācija. Tas nozīmē, ka no ūdens netiek atdalīts aktīvais skābeklis. Tas nosēžas ūdensvada caurulēs, un pēc remontiem sistēmā ūdens plūsma to iznēsā pa visu trasi. Šie nosēdumi ir melni, nelabi smakojoši, atgādina smēreļļu. Tos grūti nomazgāt izlietnēs un vannās. Prakse rāda, ka atdzelzošanas stacijas ūdeni attīra pietiekami labi. Apmēram pusgada laikā ūdensvada tīkli attīrās paši. Skalot paredzēts tikai maģistrālos tīklus. J. Galgāns ir runājis ar māju piekto stāvu iedzīvotājiem par iespējām izskalot dzeramā ūdens sistēmu mājās caur viņu dzīvokļiem. Ūdensvads piektajā stāvā beidzas, jo plūsma neturpinās caur loka sistēmu. Lielākā daļa iedzīvotāju iebilst, jo baidās no liekas netīrības skalošanas brīdī. Viņi izvēlas dzert netīru ūdeni. Tiesa, māju sistemās netīrumu ir krietni mazāk kā maģistrālajos ūdensvados.
Pirmo lāpstu zemē iedur pēc 10 gadiem
Projektā “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinā” piedalās 18 pašvaldību, tostarp arī Valkas kaimiņi — Smiltene, Valmiera, Alūksne un citas pilsētas. “Šis projekts ir uzsākts 1996. gadā, un tikai pēc 10 gadiem redzams, ka tūlīt zemē pirmo reizi iedursim lāpstu. Projekta sagatavošana ir pabeigta, un tas nokļūst īstenošanas fāzē. Darbiem Valkā paredzētais pirmās kārtas finansējums ir 1322000 eiro,” informē J. Galgāns.
Būvprojekts ir sadalāms trīs galvenās sastāvdaļās. Pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt dzeramā ūdens atdzelzošanas staciju, veikt trīs jaunus artēziskos urbumus, izbūvēt attīrītā ūdens apakšzemes 340 kubikmetru rezervuāru un otrās pakāpes sūkņu staciju. Vecās artēziskās akas pilsētā likvidēs un tamponēs. Tās savu laiku ir nokalpojušas. “Visi jaunie urbumi tiks veikti Tālavas ielā 67, kur atrodas ūdenstornis, kas turpmāk būs tikai kā sava laika tehnikas piemineklis. Viens urbums jau ir gandrīz pabeigts. Ūdens atrodas 150 metru dziļumā,” stāsta J. Galgāns.
Otra projekta pirmās kārtas daļa ir ūdensvada un kanalizācijas tīkla paplašināšana un rehabilitācija. Šis darbs ir sadalīts piecās sastāvdaļās. Tiks izbūvēts jauns cauruļvads Tālavas ielā (no “Valkas meliorācijas” līdz “Valkas mežiem”). Paredzēts, ka ūdensvadu būvēs tā, lai veidotos paralēlā sistēma — iespējamās avārijas gadījumā pilsēta nepaliks bez ūdens. Pilnīgi jaunu ūdensvadu izbūvēs Latgales ielā no Semināra ielas līdz Rīgas ielas krustojumam pie autoostas. Pašlaik Latgales ielā ūdensvads sniedzas tikai līdz Raiņa ielai. Diemžēl vecais ir azbestcementa cauruļu ūdensvads. Paredzēts, ka visās akās pilsētā nomainīs aizbīdņus un izveidos sešus virszemes hidrantus ugunsdzēsēju vajadzībām. Ir plānots savākt visus kanalizācijas atkritumus starp Gaujas un Sēru ielu. Šīs mājas nav pieslēgtas pilsētas kanalizācijas sistēmai. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Varžupītē ietek 9000 kubikmetru notekūdeņu gadā. Vēl viens vērienīgs darbs — centrālās sūknētavas renovācija — paredzēts Semināra ielā 2. Šī sūknētava visus kanalizācijas ūdeņus nogādā attīrīšanas iekārtās. Sūknētavā pilnībā nomainīs tehnoloģiju, iekārtas un veiks kosmētisko remontu.
Projekta trešā nodaļa veltīta tam, lai iegādātos īpašu aparatūru un apmācītu sistēmas apkalpojošo personālu, kuram būs jāiemācās prognozēt iespējamās avāriju vietas, lai nebūtu kā līdz šim, kad avāriju likvidēšanas darbus uzsāk tikai pēc tam, kad virszemē parādās ūdens strūkla. Nozīmīgi ir sistēmu sakārtot tā, lai avāriju gadījumos bez ūdens nebūtu jāatstāj visa pilsēta. Padomju laikā ražotie aizbīdņi akās vairs nestrādā un ir ne tikai neremontējami, bet arī nesavienojami ar jaunajām tehnoloģijām.
Likumus piemēro vecajai tehnikai
Diemžēl jau nācies veikt izmaiņas projekta detalizētajās prasībās. Valstī pieņēma jaunu likumu par ugunsdzēsības noteikumiem. “Esam spiesti mainīt ūdens krājbunkura tilpumu. 340 kubikmetru vietā jābūvē krietni lielāks (virs 600), lai nodrošinātu jauno noteikumu izpildi. Pilsētas ūdensvada hidrauliskais modelis ir jāpārstrādā, bet to mēs izdarīsim projekta otrajā kārtā. Diemžēl šis apstāklis sadārdzina būvizmaksas, jo jāpalielina cauruļu diametrs, lai nodrošinātu tāda ūdens daudzuma plūsmu,” skaidro speciālists. Viņš atceras pieredzes braucienu uz Somiju, kur iepazinās ar ūdensapgādi un kanalizācijas saimniecību. Tur noteikts: ja ugunsdzēsēji izmanto dzeramo ūdeni, viņiem par to jāmaksā. Atšķirība tā, ka Somijā ir moderna ugunsdzēsības tehnika, bet Latvijā likumus pieskaņo vecai, nolietotai tehnikai.
Projekta ietvaros ar visām tajā ietilpstošajām pašvaldībām līdz 7. septembrim ir noslēgti septiņi līgumi. Viens no tiem — “Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvju rekonstrukcija” — uz Valku neattiecas, jo iepriekšējā pilsētas dome uzskatīja, ka attīrīšanas iekārtas ir relatīvi jaunas (nodotas ekspluatācijā 1985. gadā), neņemot vērā, ka to jauda (4200 kubikmetru diennaktī) vairākkārt pārsniedz pilsētas vajadzības (800 – 1000 kubikmetru) un ekspluatācija energoietilpības dēļ izmaksā nesamērīgi dārgi. “2003. gadā ūdenssaimniecības elektroenerģijas patēriņš bija pusotra miljona kilovatstundu. Tās ir nopietnas izmaksas, turklāt nelietderīgas,” skaidro J. Galgāns.
Vienlaikus būvēs Valkā un Smiltenē
Pagaidām vēl nav izstrādāts grafiks par darbu veikšanu katrā pašvaldībā. Tas ir saistīts ar naudas plūsmām. Domei jāņem liels kredīts līdzfinansējumam (300000 latu). Pirms Latvijas iestāšanās ES Kohēzijas fondu naudu neaplika ar 18 procentu nodokli. Tiklīdz esam iestājušies ES, sāk darboties ES dalībvalstu likumi. Tieši tāpēc Valkas domes līdzfinansējums jūtami palielinājās. Sarežģījumus rada arī tas, ka domei jābūt apgrozāmajiem līdzekļiem. Gadījumā, ja kavējas Latvijas valsts budžeta vai ES naudas ienākšana darbu finansēšanai, domei kontā jābūt līdzekļiem, lai samaksātu būvētājiem par padarīto. Nodrošinājumam ir jābūt.
Projektā paredzēts, ka būvniecības darbi vienlaikus notiks Valkā, Smiltenē un Alūksnē. Tos veiks konsorcijs “Degremont SA – Merko Ehitus”. “Jautājām būvniekiem, cik ilgā laikā var uzbūvēt atdzelzošanas staciju ar visām iekārtām. Tam esot vajadzīgi seši mēneši. Diemžēl mēs vēl nezinām darbu grafiku, tas ir, vai mūsu pašvaldības iekļaus projekta norises sākumā vai beigās. Tiklīdz visi projekti būs gatavi, tos vēlreiz apstiprinās visās instancēs,” stāsta J. Galgāns.
Projekta pirmā kārta ir tikai Valkas ūdenssaimniecības sakārtošanas sākums. Otrā kārta noritēs no 2007. līdz 2013. gadam. Arī tai lielāko daļu naudas piešķirs Kohēzijas fonds. Projekta tāme ir apmēram pieci miljoni eiro. “Tā ir liela nauda, bet, ja līdzfinansējumam neieguldīsim savu naudu, pie kārtības netiksim. Sistēma ir jāsakārto līdz pamatiem, kā tas ir normāli attīstītās valstīs,” nešaubās nodaļas vadītājs.
Darba uzdevuma sākotnējais pieteikums Vides ministrijā jau ir iesniegts un apstiprināts. Vides ministrija ir nosūtījusi pieteikumu Eiropas Komitejai, un tur nevajadzētu rasties problēmām par līdzekļu piešķiršanu. “Ziemeļlatvija” lasītājus regulāri informēs par projekta norises gaitu.
