Mednieku biedrības “Jērcēni” šās sezonas pirmās medības ar dzinējiem noslēdzās ar nomedītu vilku un stirnu kazlēnu.
Abus nošāva biedrības “Jērcēni” vadītājs Agnis Ķimsis.”Par vilku biju pārsteigts, jo viņš uzradās tikai apmēram pusotra kilometra attālumā no Jērcēnu pagasta vecā centra,” saka mednieks.
Medījums bija šā gada jaunā vilku mātīte. Tas ir trešais vilks A. Ķimša trofeju sarakstā. Pirmos divus plēsoņas viņš nomedīja dzimtajā Jēkabpils pusē, pēdējo – pirms 22 gadiem.”Dzinām pirmo mastu, tur bija meža cūkas, bet ārā neiznāca, palika niedrēs,” A. Ķimsis atceras tikko nošautā vilka medības.
“Otro mastu paņēmām pie Jērcēniem, “Pellēnu” un “Skoliņu” mājām. Es paliku flangā. Nostājāmies abās pusēs Strenčupītei, dzinēji dzina. Pirmās iznāca ārā stirnu kaza ar diviem kazlēniem. Vienu nomedīju, stāvēju tālāk. Otrajā flangā atskanēja kādi astoņi šāvieni.
Domāju, ko var šaut – alni vai cūkas, skatos, izskrien kaut kas no meža. Sākumā domāju, – suns, bet nē, – melna mugura un melna aste. Apstājas starp mani un vēl vienu mednieku. Pacēlu ieroci, notēmēju, izšāvu, redzēju, ka trāpa. Gaidu, kad kritīs. Paskrēja metrus 30 un novēlās. Jau tad bija liela pārliecība, ka tas ir vilks. Kad beidzās masts, aizgāju, apskatījos, jā, – vilks. Biju priecīgs.”
Cits medījums todien jērcēniešiem netrāpījās. Mednieki spriež, ka zvērus iztramdīja vilki.
