Sandra Pētersone
Pavisam drīz atkal varēs pāršķirt kalendāru – augustu nomainīs septembris, kura pirmā diena ir īpaša visiem, kuru dzīve saistās ar skolu: pedagogiem, skolēniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, pat bērnudārzniekiem, jo arī viņiem sākas jauna dzīve jaunās grupiņās. Ierasts, ka jaunā mācību gada sākums tiek uztverts kā svētki, taču 2022./2023. mācību gads tiks atklāts uz ne tik priecīgas nots, jo izglītības sistēmā Latvijā briest nemieri.
Uzturot divas galvenās prasības – par iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu un par darba slodzes sabalansēšanu ātrāk nekā sešu gadu periodā – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome lēmusi no 19. septembra organizēt izglītības un zinātnes darbinieku beztermiņa streiku. Līdz 7. septembrim vēl tiks organizēts izlīgšanas komisijas darbs ar Izglītības un zinātnes ministriju par LIZDA prasībām. Ja rezultāts būs neapmierinošs un šajā laikā pedagogi netiks sadzirdēti, un valdībā nebūs pieņemti lēmumi, tad LIZDA padome nolēmusi organizēt beztermiņa streiku no 19. septembra. Tas nozīmē, ka streika gadījumā pedagogi darba vietās neatradīsies. Streiks aptvers izglītības darbiniekus visos Latvijas reģionos, sākot no bērnudārziem līdz augstskolām. Izglītības darbinieku arodbiedrība jau pavēstījusi, ka pēc tās aplēsēm streikot varētu vairāki desmiti tūkstoši pedagogu, taču piebildusi – iespējams, būs skolas, kurās skolotāji nestreikos, un tur mācības notiks.
Beztermiņa streiks nav laba ziņa tiem skolēniem un viņu vecākiem, kuri saprot, cik svarīgi nākotnes karjerai ir labi apgūt mācību vielu, it īpaši apstākļos, kad skolā apgūtās mācību vielas kvalitāti jau stipri pabojājušas “Covid-19” dēļ ieviestās attālinātās mācības.
Taču labi strādāt jebkurā darba vietā var tikai labi motivēts speciālists, vēl jo vairāk, ja viņa darbs ir radošs, saistīts ar citu cilvēku motivēšanu, iedvesmošanu, un skolotāja profesija ir tieši tāda. Skolotājs ir tas cilvēks, kurš bērniem ne tikai izskaidro mācību vielu, bet var arī dot daudz vairāk, var sniegt redzējumu uz pasauli apkārt, var rosināt izvirzīt lielus mērķus un parādīt ceļu, kā uz tiem doties. Taču, kā atzīst ne viens vien skolotājs, cilvēks, kurš pats nav motivēts un iedvesmots, kuru nomāc sadzīves problēmas, nevar un nespēj motivēt un iedvesmot citus.
Uzrunājot LIZDA Padomi, izglītības ministre Anita Muižniece neslēpa, ka 99 procenti Latvijas pedagogu jau patreiz saņemot atalgojumu stipri virs zemākās likmes, vidēji – 1111 eiro mēnesī, bet uz valstī noteiktās minimālās algas fona šāds pedagogu atalgojums nemaz neliekoties tik nepietiekams. Arodbiedrība šādu ministres pozīciju gan kategoriski noraidīja, uzsverot: pedagoga amats ir viens no nozīmīgākajiem ikvienas valsts nākotnei, tādēļ skolotāju algas ir jāsalīdzina ar pašiem labākajiem, nevis vispiezemētākajiem piemēriem.
Sandra Pētersone
Reklāma