“Braucu uz pilsētu pēc gurķiem,” saka uz Smiltenes — Strenču šosejas apstādinātā velosipēdiste. Jaunieti sauc Saiva. Viņa ir no daudzbērnu ģimenes.
“Braucu uz pilsētu pēc gurķiem,” saka uz Smiltenes — Strenču šosejas apstādinātā velosipēdiste. Jaunieti sauc Saiva. Viņa ir no daudzbērnu ģimenes.
“No mūsu mājām līdz Smiltenei ir aptuveni divi kilometri. Visu laiku ir iets kājām,” stāsta Saiva. “Tēvam bija mašīna, bet viņš to pārdeva, kad sāka celties benzīna cenas. Tagad braukājam ar riteņiem. Velosipēds mums ir gandrīz katram savs. Visi jauni. Nopelnīti par ogu naudu. Vienu tēvs vēl nopirka.
Ko darām ziemā? Mazākie bērni uz Trīs Pakalnu skolu iet kājām. Autobusi ap to laiku te nekursē.
Bet benzīna cenas gan ir drausmīgas. Drīz automašīnas varēs nopirkt par grašiem. Tikai tie, kuriem ir nauda, varēs tās uzturēt.”
Sandra Pētersone
