Ziemellatvija.lv
Šis ir viens no gadījumiem, kad meža apsaimniekošana ir sirdslieta gan vīram, gan sievai – šis ir stāsts par Rūdolfu un Silviju Paeglēm. Lai gan tagad abiem pieder zemnieku saimniecība “Druvnieki” un viņi apsaimnieko vairāk nekā 30 hektāru meža Rudbāržu pagastā, ceļš līdz šim egļu un bērzu meža stūrītim nebūt nav bijis viegls, – Silvija vairāk nekā 10 gadus pavadīja Anglijā, kamēr vīrs Rūdolfs kopā ar dēlu ienākumus ieguldīja zemes iegādē un saimniecības attīstībā.
Mežu apsaimnieko jau vairāk nekā 10 gadus
“Mežu mēs sākām apkopt un stādīt 2009. gadā. Sākums nebija viegls, jo vajadzēja no pagasta padomes atļauju, ka drīkst apmežot platības, uz kurām nav meža. Ar vienas balss pārsvaru pagasta sēdē mēs ieguvām atļauju. Tā tas viss sākās – lēnītēm,” stāsta Silvija. Rūdolfs un Silvija Paegles savā īpašumā visvairāk lepojas tieši ar tīreli, stāstot, ka tur viss tika iesākts un tiek turpināts: “Tīrelis būs arī tad, kad mūsu vairs nebūs!”
Kā pati Silvija apgalvo, viņasprāt, sakopts mežs ir veselīgs un augošs: “Ja mežs ir veselīgs un turpina augt, tas nozīmē, ka tas jūtas labi. Vienalga, vai koks aug dārzā, mežā, pļavā vai parkā, – tas pats parāda, kas tam nepieciešams, un, ja tu redzi, ka tam kaut kas nepieciešams, – tu ej un dari!”
Rūdolfam rit jau devītais gadu desmits, bet tas neesot šķērslis, jo viņš katru dienu dodas uz tīreli un turpina to apkopt. Šobrīd “Druvnieki” ir izauguši līdz 31 hektāram meža, un lielākais šī pāra ieguldījums ir tieši neproduktīvu mežaudžu nomaiņa un lauksaimniecībā neizmantojamu zemju apmežošana. Vēl pavisam nesen Paegles apmežojuši aptuveni 5 hektāru lielu pļavu ar bērziem. Staigājot pa šo pļavu, redzams, ka katrs bērziņš apzīmēts ar mietiņu, zāle ap bērziņiem novākta un rindstarpas akurāti izpļautas.
Par konkursu “Sakoptākais mežs” pirms tam nebija dzirdējuši
“Sajūtas īstenībā bija ļoti pārsteidzošas, jo man personīgi likās, ka mēs esam tādi vienkārši, necili darītāji un strādātāji,” Silvija arī atzīst, ka uz galveno balvu viņi necerēja, bet dabūja. “Tā balva uzliek pienākumu, – ja jau ir pasniegta, tad japarāda, ka gluži nav par velti!”
Paegles stāsta, ka līdz šim par konkursu nebija zinājuši un dzirdējuši, bet tagad uzskata, ka tas ir svarīgs un noderīgs, lai ne tikai paši varētu priecāties par to, ko sūrā, grūtā darbā ir padarījuši, bet arī citiem varētu parādīt un viņi to varētu novērtēt.
Silvijauzsver, ka jāuzteic arī ģimenes stiprais atbalsts – biedrība “Meža konsultants”, tā vadītāja Sigita Vaivade, kura palīdz gan ar praktiskiem padomiem, gan dažādu dokumentu sagatavošanā, lai ģimene varētu saņemt Eiropas Savienības atbalstu.
Agneta Anna Vēmane, Latvijas Meža īpašnieku biedrības organizētā konkursa „Sakoptākais mežs” Projektu vadītāja
Reklāma