Līdz šim ilgi stieptā un vairākkārt apspriestā reģionālā reforma tagad ieguvusi konkrētākas aprises.
Līdz šim ilgi stieptā un vairākkārt apspriestā reģionālā reforma tagad ieguvusi konkrētākas aprises. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, kas paredz Latvijā izveidot piecus reģionus ar reģionālajām pašvaldībām.
Pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Māra Kučinska sniegtās informācijas, ministrija ieplānojusi izveidot Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales reģionus. Kā minēts projektā, reģionālā pašvaldība ir publiska persona, kura ar vietējo lēmējvaru deputātu ievēlētu pārstāvniecību — padomi nodrošina iedzīvotāju vajadzību un tiesisko interešu apmierināšanu.
Rajona un vietējo pašvaldību vadītāji uzskata, ka tik lielu reģionu pārvaldes var būt vienīgi tad, ja tām ir pietiekami liels budžets, ar kuru tās var patstāvīgi rīkoties.
Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka likumprojekts ir kompromisa variants, jo viedokļi un ieteikumi par reģionālās reformas īstenošanu ir ļoti dažādi. “Nenoliedzami, ka ir vairāki ekonomiskie jautājumi, kuri jārisina reģiona līmenī. Tāpat ir nepieciešama institūcija, kas koordinētu dažādu līmeņu valsts struktūru darbu, jo pagaidām bieži vien ir situācija, kad viena struktūra nezina, ko dara otra. Šo iemeslu dēļ reģionālā pašvaldība būtu vajadzīga. Pašlaik gan darbojas reģionālās plānošanas padome, kuras loceklis esmu arī es, bet diemžēl jāatzīst, ka padomei nav daudz iespēju ietekmēt sociālekonomiskos procesus. Ideja veidot minētos reģionus ir atbalstāma, jautājums vienīgi tāds, kāds būs šo darbību saturs un kāda reģionālo pašvaldību tapšanas laikā būs politiskā situācija. Ja šis pārvaldes aparāts būs bez saviem finanšu līdzekļiem, tad no tā īpašas jēgas nebūs. Reģionālajām pašvaldībām jābūt savam budžetam un iespējām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus,” saka V. A. Krauklis.
Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs neatzīst, ka reģiona padomi ievēl attiecīgās teritorijas pašvaldību deputāti. “Šī padome jāievēl tiešās vēlēšanās, piedaloties iedzīvotājiem, un pašvaldības rīcībā jābūt cilvēku maksātajai nodokļu naudai. Tikai ar pietiekamu patstāvīgu budžetu tāda struktūra būs rīkoties spējīga,” apliecina K. Albergs.
Projektā paredzēts, ka reģionu padomju funkcijās ietilps sabiedriskā autotransporta pakalpojumu organizēšana, reģionālās attīstības un teritorijas plānošana, civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšana, kultūras un sporta pasākumu rīkošana pārvaldāmās teritorijas mērogā, uzņēmējdarbības attīstīšana, kā arī pansionātu un bērnunamu uzturēšana.
Reģiona padomju pārziņā atradīsies slimnīcas, šīs pašvaldības plānos primārās veselības aprūpes centru veidošanu, pasākumus izglītības sistēmas attīstībā, uzņemsies metodisko vadību un koordināciju, veicinās reģiona informācijas tehnoloģiju infrastruktūras attīstību, pārrraudzīs vides aizsardzību un atkritumu saimniecības attīstību. Pēc plānotā projekta, tiesības vēlēt reģionālo padomi būs reģiona pašvaldību deputātiem.
Lai reģionālajā pārvaldē nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, reģiona padomes priekšsēdētājam no pārvaldāmās teritorijas uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem jāveido konsultatīvā padome. Savukārt koordinācijas nodrošināšanai starp pārvaldes struktūrām būs izveidota Reģionu valsts un pašvaldību sadarbības komisija. Paredzēts, ka reģiona padomes darbu sāks 2007. gada 1. janvārī.
