Esmu pietiekami skaists un apaļīgs kā Karlsons labākajos spēka gados, par sevi pajoko Tālis Jaunzemis. Jau trīs mēnešus viņš vada Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldi. Novada mērs Ainārs Mežulis nolēma šo svarīgo krēslu piedāvāt nevis kādam no vietējiem izglītības speciālistiem, bet gan cēsniekam, Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājam. Šo posteni T. Jaunzemis ieņēma deviņus gadus līdz par novadu reformai.Smiltenieši tās rezultātā ir ieguvuši inteliģentu, dzīves gudru, gaišu cilvēku ar pedagoga misijas izteiktu apziņu. “Skolotāja darbs šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir ne tikai mācīt zināšanas, bet arī audzināt bērnu dvēseles,” T. Jaunzemis sevi raksturo kā humānās pedagoģijas atbalstītāju. Viņa dzīve ir cieši savijusies ar skolu. Pats būdams skolotāju ģimenes atvase, Tālis izstudēja par ģeogrāfu un ilgi mācīja bērnus Cēsu sanatorijas internātpamatskolā. Par skolotāju strādāja arī viņa dzīvesbiedre Inese, tikai citā izglītības iestādē – Cēsu 1. vidusskolā. Vēlāk T. Jaunzemim piedāvāja Cēsu 1. pamatskolas direktora amatu, bet pēc diviem gadiem – Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītāja darbu. Piedāvājumam viņš piekrita.Izvēle ietekmē nākotni“Cilvēkam savā dzīvē nepārtraukti nākas izvēlēties kaut ko darīt vai nedarīt. Gribēju pamēģināt ko jaunu,” T. Jaunzemis sevi atklāj kā cilvēku, kurš nebaidās no jauniem izaicinājumiem.Tāds bija arī šogad saņemtais piedāvājums vadīt Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldi. Otrs variants būtu līdz jaunajam gadam turpināt darbu kā Cēsu rajona padomes Izglītības nodaļas vadītājam, bet pēc tās likvidācijas meklēt citu nodarbošanos.Nu jau trīs mēnešus katru darba dienu Tālis brauc uz darbu Smiltenē. Ceļā paiet aptuveni 40 minūtes, kuru laikā var pārdomāt dienā gaidāmos darbus.Kaut arī jārēķinās ar izdevumiem par degvielu, pārcelties uz Smilteni viņš pagaidām nedomā. Cēsīs Jaunzemu ģimenei pieder privātmāja. “Tik maziņa, kā peciņa”, pasmaida Tālis. Viņa dzīvesbiedre ir apdrošināšanas firmas “Ergo” ģenerālaģentūras direktore Cēsīs. Tas ir vēl viens apsvērums nepamest dzimto pilsētu.“Taču arī Smiltene man patīk,” atzīst Tālis. “Pilsētai daudzējādā ziņā ir laba slava. No iepriekšējās sadarbības jau zināju daļu skolotāju, un man par viņiem ir vislabākais viedoklis. Novada domē, izglītības pārvaldē un skolās ir lieliski kolēģi, ar kuriem ir prieks kopā strādāt.” Lai dvēsele pilnveidotosAr kolēģiem T. Jaunzemam veicās, jau strādājot Cēsu sanatorijas internātpamatskolā. Daudzi darbabiedri bija savulaik Latvijā slavena Cēsu skolotāju institūta bijušie pedagogi: ar stāju, bagātīgām zināšanām, augstām prasībām pret darbu. Arī viņu iespaidā veidojās jaunā skolotāja attieksme pret savu profesiju un dzīvi kopumā.Par lielāko vērtību T. Jaunzemis uzskata garīgumu. “Katrs cilvēks reiz aizdomājas par to, kāda ir viņa dzīves jēga, – viens vairāk, cits mazāk, bet kāds varbūt cenšas tālāk nedomāt, jo nevar rast atbildi. Es esmu pieņēmis to, ka dzīves jēga ir tas, lai mana dvēsele šeit, zemes virsū, pilnveidotos. Ir pieejams gana daudz literatūras un pētījumu eksaktajās zinātnēs, kas viennozīmīgi pierāda, ka gars jeb dvēsele ir.” T. Jaunzemis uzsver, ka humānās pedagoģijas būtība ir dvēseles esamības atzīšana un bērnu dvēseļu audzināšana. Viņam patīk Krievijas pareizticīgo patriarha Aleksija II doma, ka vārds “skola” latīņu valodā nozīmē garīgās izaugsmes kāpnes un skolēni un skolotāji viens otram kalpo par šīm kāpnēm, jo savstarpēji bagātinās. Ir svarīgi, lai katrs skolēns satiktu kaut vienu pedagogu, kurš viņam kalpotu par kāpnēm. “Ja vecāki savam bērnam nevar iedot neko vairāk kā tikai kailo dzīvību, tad vēl atliek cerība uz skolotāju. Ja arī skolotājs viņa dvēseles attīstībai nepievērš uzmanību, tad ir tas, kas ir. Tās cūcības, kas šobrīd notiek valstiskā un ikdienas līmenī, kad cilvēki sviestmaizes dēļ var pārdot tēvu un māti un nodurt cilvēku, nav zināšanu, bet morāli ētisks jautājums. Tas ir arī jautājums, cik izaugusi ir cilvēka dvēsele?” uz pārdomām mudina T. Jaunzemis. Pedagogs arī uzsver, ka visa pamats ir bērnība. Bērnībā notikušais atstāj pēdas uz visu atlikušo cilvēka mūžu un nosaka viņa spējas, drosmi un kompleksus. Novērtē to, kas dotsSava ģimene Tālim nozīmē ļoti daudz. Meitas Ilzi, Līgu un Daci viņš mīļi dēvē par trejmeitiņām.Vecākā, Ilze, pabeigusi maģistratūru Latvijas Mūzikas akadēmijā, vidējā, Līga, izvēlējusies stikla mākslinieces ceļu, bet jaunākā meita Dace šogad iestājās Latvijas Universitātē Pedagoģijas fakultātē.“Viņa mani iebaroja ar garšīgām pankūkām,” smej Tālis, taujāts, kā jaunībā nolūkoja sievu. Taču faktiski sākums bija Latvijas Universitātes Jauno ģeogrāfu skola. Tālis to savulaik vadīja, bet Inese bija klausītāju vidū. Tā arī abi iepazinās.Tālim ļoti patīk ceļot, tāpēc viņš izvēlējās ģeogrāfijas studijas. Vairāk par skolotāja profesiju vilināja tūrisms, taču šajā jomā Cēsīs toreiz nebija darba. Arī strādājot par skolotāju, Tālim izdevies apceļot gandrīz visu Eiropu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Vidzemes ģeogrāfi kopā īstenoja projektu par Eiropas iepazīšanu un Tālis organizēja braucienus kolēģiem. “Uzbraucam Santis kalna virsotnē Austrumšveicē. Pie kājām ir mākoņi, no dabas varenuma cilvēkam birst asaras, viņš krīt ap kaklu un saka: “Paldies, ka pierunājāt atbraukt, nekad to neaizmirsīšu.” Tādi brīži ilgi paliek atmiņā un palīdz urķēties tālāk,” saka Tālis.Ārzemju ceļojumos cilvēks labāk novērtē to, ko viņš atstājis mājās. “Būtu jauki, ja mēs arī ikdienā prastu novērtēt to, kas mums ir,” aicina T. Jaunzemis.
Tālis Jaunzemis kolēģu vērtējumā
Modris Krieviņš, bijušais izglītības valsts inspektors Cēsu rajonā: – Tāli pazīstu daudzus gadus. Viņš ir labsirdīgs, izpalīdzīgs, ar ļoti labu humora izjūtu, labām organizatora spējām rīkot dažādas konferences, braucienus, salidojumus. Tas viņam izcili izdodas. Ir izcils tēvs savām trijām meitām, kuras viņš ļoti mīl. Ģimene Tālim ir pāri visam. Viņš arī nekad nerēķina savu laiku citu cilvēku labā. Nekad nav ass un rupjš. Ir korekts pret jebkuru cilvēku – gan to, kurš izdarījis labus darbus, gan arī pret to, kura darbi tik labi nav.Kā speciālistam Tālim ir liela pieredze. Cēsu rajonā viņam bija pietiekami liela komanda, un tad galvenais bija māksla deleģēt darbu un pēc tam sekot izpildei. Smiltenē ir piecreiz vairāk pašam jādara un jāorganizē. Taču domāju, ka viņš tiks galā un būs labs Izglītības pārvaldes vadītājs.Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: – Tāli iepazinu tad, kad viņš bija Cēsu rajona skolu valdes priekšnieks un starp skolām notika sadarbība. Viņš arī bija komisijā, kas vērtēja Smiltenes bērnudārza vadītāja amata pretendentus. Tālis ir ļoti ieturēts, diplomātisks cilvēks. Prot objektīvi pieiet lietām. Jebkurā situācijā saglabā nosvērtību, mieru. Neesmu viņā vīlies ne par procentu. Novada izglītībai viņš ir liels ieguvums.
Fakti
Dzimis: 1956. gada 22. martā CēsīsMācījies: Cēsu 1. vidusskolā; Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātēProfesija: ģeogrāfs, ģeogrāfijas pasniedzējsStrādājis: Augstsprieguma elektrotīklu projektēšanas institūtā Rīgā (topogrāfs), Amatas pamatskolā, Cēsu sanatorijas internātpamatskolā (skolotājs), Cēsu 1. pamatskolā (direktors), Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldē (vadītājs)Pašreizējais amats: Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītājsĢimene: sieva Inese, meitas Ilze, Līga, DaceHobiji: ceļošana, daba, sēņošana
