Māra KrieviņaManas noskaņasJa man būtu tāda vara,Kas var prātus sagrozīt,Es ieliktu zelta vistuPašā Saeimas perēklī,Lai izdēja tautai olu,Kas godīga, saules krāsu,Bet pašiem kundziņiemDot’ čaumalas paknābāt.Sauca, sauca tautas kalpi,Ka miedziņa nepazina,Tik varēja samanīt -Turkos pliki dupši spīd.Viens pa jūru, cits pa gaisu,Cits trejās duravāsSavu lielu naudu taisa,Izkliegdami urravas.***Dziest zvaigznes,Pelēks vissUn lietus līst,Nekas nav īsts.Dīgst tukši vārdi,Solījumi – viltus,Ceļ dārgus tiltus,Ne starp ļaužu sirdīm -Nē.Starp naudām netīrāmUn rokām zaglīgām.It kupli korupcija zeļ,Kas krāpnieks ir -To godā ceļ.Neviens nav notiesāts -Tik parunāts.SkumjasMani sapņi aizlido promNo manis tik ļoti tālu,Vien atnāk vakars ar domu,Ka viss jau sen ir par vēlu.Kaut kur mākoņos uzzied pa ziedamAr pasteļa gaišajiem toņiem,Bet pāri lietus līst pelēksUn nodzēš baznīcu torņus.Krīt sniegs un klusi skan dziesma -Balta, tīra, no kristāla notīm.
