254. turpinājums. Simpātiskais majors mums kaut ko skaidroja, saimnieks tulkoja, un mēs ir nemanījām, ka gari stieptais gaudojiens apraujas, bet tā vietā stājas cits troksnis.
254. turpinājums
Simpātiskais majors mums kaut ko skaidroja, saimnieks tulkoja, un mēs ir nemanījām, ka gari stieptais gaudojiens apraujas, bet tā vietā stājas cits troksnis, kas nāk no pretējās meža puses un beidzas ar mīnmetēja zalvēm pa to vietu, kur… kur tikko atradās lielās mašīnas ar gaisā paslietām sliedēm, bet kur vairs nebija nekā, un vācu mīnas krita klajā ganību norā. Mēs neviens pat nebijām pamanījuši, pa kuru laiku un kurā virzienā pazuda “katjušas”, jo atpakaļ pa ceļu tās nebrauca.
Govis atkal bija sadzītas kūtī, un es grozījos pa pagalmu, kur visu laiku rosījās karavīri, un es vairs nespēju aptvert, kuras grupiņas pienāk klāt, kuras aiziet tālāk. Viena piecu vai sešu karavīru grupiņa ļoti nopietni un rūpīgi gatavojās kādam speciālam uzdevumam, pie lielā ceriņkrūma viens no viņiem pielaikoja īpašu maskēšanās apmetni, kas bija veidots, zaļganu teltsaudumu apšujot ar imitētas zālītes kumšķiem. Tolaik krievi vēl nepazina plankumainos maskēšanās audumus, tādi bija tikai vāciešiem, tāpēc šī īpatnība īpaši piesaistīja manu uzmanību. Cik tagad saprotu, tā bija speciālā izlūku grupa, kurai vajadzēja izzināt vācu pozīcijas, iesaistoties nelielā kaujā. Izlūkošana ar kauju — tā mēs reizēm lasām grāmatās. Reizē ar tumsas sabiezēšanu šie karavīri aizgāja un “Pluņķos” vairs neatgriezās, un mani līdz šim brīdim neatstāj sajūta, ka tur slavenajā kaujas uzdevumā aizgāja Boriss Ļebedevs, cilvēks, kuram par Matrosova pašaizliedzības parauga atkārtojumu pēc nāves piešķīra Varoņa nosaukumu. Lasot novadpētniecības materiālus, es pārliecinājos, ka viss notikumu apraksts it kā sakrīt ar manis redzēto, vienīgi par divām dienām nesaskan datumi. Bet tas arī nav tik svarīgi, jo šādas epizodes kauju laikos varēja atkārtoties bieži, un tad cilvēka vīrišķības konkrētie izpaudumi bija lielā mērā atkarīgi no nejaušības radītām situācijām.
Un laika gaitā zaudē nozīmi arī tas, kurā karotāju pusē noticis attiecīgais fakts, jo cilvēka varonība iegūst ētiskas kategorijas nozīmi. Varonība kā pašvērtība ir viens no tikumiem, kas grezno īstu vīru.
Turpmāk vēl.
