Valkas novada domes priekšsēdis Kārlis Albergs jaunajā amatā ir pavadījis 100 dienu. Pēc tradīcijas politiķiem tas ir laiks, kad tos nav pieņemts asi kritizēt, bet K. Albergs jau ir izbaudījis īstas ugunskristības. Tiesa, šī publikācija iecerēta nevis lai slavētu vai peltu, bet ar mērķi – tuvāk iepazīstināt novada iedzīvotājus ar galveno vietvaldi, jo īpaši gados jaunākus, kuri, kā nedaudz ciniski mēdz teikt mana kolēģe, “vecos krabjus” vaigā nepazīst.Ar nagiem amatā neķērāsJautāts par motīviem, kāpēc viņš piekrita un vēlējās ieņemt priekšsēdētāja amatu, K. Albergs atbild, ka tāda bija viennozīmīga noruna ar kolēģiem, ka uzvaras gadījumā viņam jāuzņemas vadītāja pienākumi. “Mēs nebūt nebijām pārliecināti, un domāju, ka neviens nevarēja būt pārliecināts par savu uzvaru. Ar zobiem un nagiem vadītāja amatā neķēros. Var jau apšaubīt manas spējas šādā vecumā, un tas jau daudzkārt arī ir izskanējis komentāros internetā, bet varu apgalvot – ja kādreiz esmu ko solījis, tad to pildu, turklāt ar gana lielu enerģiju. Zinu, ka varu izdarīt daudz,” pārliecināts domes priekšsēdis.Pašreizējo situāciju viņš salīdzina ar 1990. gadu, kad Latvija atjaunoja savu neatkarību. Diemžēl ne viss iecerētais noris tik ātri, kā to vēlētos. Daudz laika paņem dažāda nevajadzīga atrakstīšanās par it kā sīkumiem. K. Albergs uzskata, ka aizvadītajās simts dienās paveiktais ir normāla darba grafika robežās. “Esam sakārtojuši novada struktūras. Patiesībā ar darba ritmu vēl neesmu apmierināts, taču saprotu, ka jaunajā situācijā darbības lauks daudziem speciālistiem ir kļuvis plašāks,” vērtē priekšsēdētājs. Viņš apgalvo, ka neviens cilvēks amatā nav nokļuvis kādu ambīciju vai pazīšanās dēļ. Pašlaik visi ir labi speciālisti un pārzina jauno situāciju. Visi jaunie mikrokolektīvi jaunos vadītājus ir pieņēmuši un lietas labi kārtojas zemākajos līmeņos.Mehānisms ir iedarbinātsPie visnepatīkamākajām lietām K. Albergs min lielo parādnieku skaitu, kuri ir saņēmuši tādus vai citādus pašvaldības pakalpojumus, taču nav par to norēķinājušies. Tas ir gan par bērnudārziem, mūzikas skolu un, protams, dzīvokļos izmantotajiem pakalpojumiem. “Nelietosim drakoniskas metodes. No nekā nekas nerodas. Katrs taču zina, ka veikalā nevar dabūt preci, par to nemaksājot. Mēs nesūdzēsim tiesā cilvēkus, kuri nevar samaksāt objektīvu iemeslu dēļ, taču kārtība būs stingra,” sola K. Albergs. Viņš uzskata, ka iespējami tikai divi ceļi – vai nu samaksāt, vai lūgt attiecīgus pabalstus sociālajā dienestā. Pakalpojumu sniedzēju neinteresē, no kurienes nāk nauda, taču viņam tā ir jāsaņem vienā vai otrā veidā. Mehānisms jau ir iedarbināts, un prieks, ka daudzi iedzīvotāji to jau sapratuši. Tie, kam nav attaisnojošu iemeslu, agrāk vai vēlāk nokļūs tiesā.Ir bijušas diskusijas par domes darbinieku samazinātajām algām. Tie, kurus piedāvātā alga neapmierina, ir uzrakstījuši atlūgumu. Nevienam nav likti šķēršļi aiziešanai.Viedokļi dažādi“Esmu saņēmis daudz pārmetumu par to, kāpēc nav rīkoti konkursi uz dažādiem amatiem. Jau pašā sākumā sacīju, ka tas ir ļoti laikietilpīgs process. Mēs to nevarējām atļauties, jo tas kavētu tās komandas izveidošanu, kurai jāveido budžets,” skaidro K. Albergs. Viņu satrauc arī tas, ka nepildās īpašumu nodokļa ieņēmumu plāns. Priekšsēdētājs piesardzīgi raugās uz iesāktajiem projektiem par ledus halles būvniecību, starptautisko studiju centru un mazāk ambicioziem projektiem, kurus varētu īstenot tikai par investoru līdzekļiem, nevis pašvaldības naudu. Tie nav pirmās nepieciešamības infrastruktūras objekti Valkas novadam. Ir viedoklis, ka jāņem Eiropas nauda, ja tā ir pieejama. Šī viedokļa paudēji nedomā par to, cik izmaksās objekta uzturēšana. Piemēram, lai uzturētu ledus halli, tai jāpelna vairāk par tūkstoš latiem katru dienu. Protams, ja radīsies nauda, tad projektu sagatavošanā ieguldītie līdzekļi nebūs velti tērēti. Sporta zāle noteikti nepieciešama pie Kārķu pamatskolas. Pēc tam tāda, visticamāk, būs vajadzīga pie Vijciema pamatskolas.Domei ir lielas kredītsaistības, taču kultūras nams, apvedceļš, ūdenssaimniecības sakārtošanas otrā kārta un mākslas skolas piebūve ir būtiski nepieciešama.Jautāts, ar ko beigsies pašreizējā krīze valstī, priekšsēdētājs atjoko, ka ar augšupeju. Viņš uzskata, ka visa vaina bija cilvēku domāšanā tajā laikā, kad naudu varēja mētāt pa labi un pa kreisi.Mierā nevar nodzīvotJautāts par mūža spilgtākajiem brīžiem, kas labi saglabājušies atmiņā, K. Albergs, brīdi padomājis, skumji teic, ka atmiņa sākoties ar to brīdi, kad studbekerā vaļējā kravas kastē vesti uz Krieviju.Prātā palikušas arī mācības krievu skolā un pēc tam mirkļi no atgriešanās Latvijā. “Ļoti vēlējos pēc iespējas ātrāk sākt strādāt un pelnīt. Gribēju mācīties arodskolā, taču vecākais brālis pārliecināja, ka jāstājas tehnikumā. Daudz atmiņu ir no 17 nostrādātajiem gadiem Lauktehnikā. Tikai labus vārdus varu sacīt par man dotajām iespējām SCO. Katrā no bijušā Valkas rajona pagastiem ir kāds manis būvēts objekts,” palepojas K. Albergs.“Būvniecības lietas man ir pielipušas vairāk nekā dzelži, kaut gan arī darbs ar tiem ir patīkams. Tagad pa brīviem un nebrīviem laikiem piepalīdzu dēlam šo un to uzbūvēt. Arī māju būvējām kopīgi pašu spēkiem. Mierā nevaru nodzīvot,” smaida K. Albergs. Viņš ļoti cer, ka izdosies atlicināt laiku makšķerēšanai. Iegādāta laiva ar motoru, taču pagaidām tas izdodas brīžos, kad uz Burtnieku pavelcēt uzaicina dēls. Viens no priekšsēža vaļaspriekiem ir koku stādīšana dārzā. Vēl dažkārt izdodas apmeklēt sporta zāli un peldbaseinu, jo fiziskā forma jāuztur.
Kārlis Albergs
Dzimis 1945. gadā Ainažos.1949. gadā izvests uz Sibīriju.1958. gadā atgriezās Latvijā Kārķu pagastā.Izglītība.Pabeigta Kārķu pamatskola, Priekuļu lauksaimniecības tehnikums.1985. gadā absolvēta Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultāte.Darbs.1968. gadā uzsākts darbs Lauktehnikā par maiņas mehāniķi, pēc tam par autokolonnas galveno inženieri, priekšnieku un pārvaldnieka pirmo vietnieku.1985. gadā Specializētās pārvietojamās mehanizētās kolonnas priekšnieks, Starpkolhozu celtniecības organizācijas priekšsēdētājs.1989. gadā ievēlēts par Valkas rajona padomes priekšsēdētāju.Kopš 1997. gada līdz šodienai – par izpilddirektoru.2009. gadā ievēlēts par Valkas novada domes priekšsēdētāju.Ģimene.Sieva Dzidra ir aitu ciltsdarba eksperte.Meita Lāsma strādā Beļģijā privātuzņēmumā par finanšu direktori.Dēls Guntis ir probācijas dienesta vadītājs Valkā.
Par kārli Albergu
Māris Niklass, kolēģis, Cēsu rajona padomes izpilddirektors: – Esam labi pazīstami kopš Priekuļu tehnikuma laikiem, kur abi mācījāmies. Viņam allaž ir savs viedoklis, turklāt pietiekami objektīvs, kas ir liels retums. Ne velti Zaļo un zemnieku savienība viņa kandidatūru virzīja ministra amatam. Vienā cilvēkā nav bezgala daudz labu īpašību, jo tas izklausīsies neticami. Īsi sakot, Kārlis ir īsts pašvaldnieks no kaula līdz asinīm.Uldis Birkenšteins, kolēģis, Variņu pagasta pārvaldes vadītājs: – Jau 20 gadus Kārli pazīstu kā cilvēku, kurš tur doto vārdu un savus solījumus parasti izpilda. Par viņa godīgumu nupat varēja pārliecināties visi bijušie Valkas rajona novadi, kuriem tika sadalīts rajona padomes īpašums. Kārlis Albergs ir cilvēks, kurš par pašvaldībām zina gandrīz visu. Katrā ziņā ap pirkstu viņu neaptīs.Gaļina Sokolova, Sarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore: – Kārlis Albergs ir mūsu komitejas priekšsēdētājs un arī Latvijas Sarkanā Krusta padomes loceklis. Viņš strādā bez atlīdzības, piedalās padomes sēdēs un tas ir viens no viņa sabiedriskajiem pienākumiem. Mūsu priekšsēdis ir uzņēmīgs, turklāt ar lielu atbildības sajūtu. Ar viņu ir viegli sastrādāties, jo Kārlis uzklausa visus viedokļus un vajadzības gadījumā palīdz. Katrā ziņā mūsu komitejas padome ar Kārļa Alberga darbu ir apmierināta.
