Trīs jaunas smiltenietes aizvadīto vasaru pavadīja gan lietderīgi, gan jautri — strādājot un atpūšoties Vācijā.
Trīs jaunas smiltenietes aizvadīto vasaru pavadīja gan lietderīgi, gan jautri — strādājot un atpūšoties Vācijā.
Smiltenes ģimnāzijas 12.a klases skolnieces Līga Zostiņa, Madara Lāce un Lelde Kļaviņa tādu variantu izvēlējās, balstoties uz iepriekš gūto pozitīvo pieredzi.
Vairāk atpūta, nevis darbs
Pusi no aizvadītā mācību gada ģimnāzistes mācījās Vācijā, pateicoties savas skolas un Villihas izglītības iestādes kopīgi īstenotajai skolēnu apmaiņas programmai. Par Smiltenes jauniešu iejušanos svešajā valstī īpaši rūpējas viesmīlīgie smilteniešu draugi no Villihas pilsētas — Vācu – latviešu sadraudzības biedrības priekšsēdētāja Hildegarde Špāna un šīs biedrības izpilddirektors Volfgangs Broks. Arī viņu ģimenes uzņēma smilteniešu bērnus. “Brokam klājas labi. Viņš bija ceļojumā Islandē. Augustā svinēja lielu 50 gadu jubileju,” par daudziem smilteniešiem zināmo omulīgo vācieti stāsta Līga. Viņa Vācijā dzīvoja Broku ģimenē.
Vairāk atpūta, nevis darbs. Tā jaunietes raksturo naudas pelnīšanu kādas vācietes 35 hektāru lielajā saimniecībā, kur viņas novāca ogas un augļus. “Pat nejutām, kā nopelnījām naudu. Mums bija jautri,” atceras smiltenietes un teic, ka saņēmušas labu algu, salīdzinot ar atalgojumu Latvijā.
Strādniekam, kurš novāc ražu lauku saimniecībā Vācijā, ir iespēja dienā nopelnīt 35 eiro, stāsta jaunietes. Pārsvarā to darot ārzemnieki. Smiltenietes sastapušas ieceļotājus no Polijas, Šrilankas, Āfrikas valstīm. Viņi skaidrojuši, ka uz Vāciju devušies labākas dzīves meklējumos.
Sezonas darbu Vācijā sev un draudzenēm atrada Madara. Šopavasar viņas ģimenē dzīvoja vāciete. “Pirmspēdējā dienā vāciete stāstīja, ka viņai ir saimniecība, un piedāvāja, vai es negribot tur strādāt un arī draudzeni paņemt līdzi,” atceras Madara.
Tuvumā redz Romas pāvestu
Jaunietēm Vācijā bija arī brīvs laiks, kurā visiespaidīgāko notikumu piedzīvoja Līga. Ķelnē divu metru attālumā no sevis viņa redzēja jauno Romas pāvestu Benediktu XVI.
Arī Līga bija Ķelnē tobrīd, kad pilsēta uzņēma Pasaules jauniešu dienu dalībniekus — gandrīz pusmiljonu ļaužu. Viņa saglabājusi vienu no vācu avīzēm, kurā gandrīz visi raksti un fotogrāfijas veltītas Romas pāvesta vizītei.
“Ķelnē ieradāmies no rīta. Jau tad laukums pie doma bija pārpildīts. Cilvēki ieņēma vietu, lai redzētu un dzirdētu, kā pāvests vakarā viņus uzrunās dievkalpojumā. Vispirms Romas pāvestu redzējām, kad viņš ar kuģīti brauca pa Reinu. Pēc tam viņš brauca pa ielām savā automašīnā, kurā sēdēja tronim līdzīgā paaugstinājumā. Stāvējām divu metru attālumā. Kad ieraudzīju Romas pāvestu, man bija tādas emocijas! Viss apstājās, kad viņš brauca garām,” atceras Līga. Viņa stāsta, ka Pasaules jauniešu dienas notiek reizi divos gados. Nākamo reizi tās būs Austrālijā.
Uz Vāciju — arī nākamajā vasarā
Iespēja labi nopelnīt, jauni, interesanti iespaidi, vācu valodas prasmes pilnveidošana un iegūtie draugi ir iemesls, kāpēc smiltenietes arī nākamajā vasarā vēlas doties uz Vāciju strādāt. “Tur viss bija tik nepierasti. Te, Latvijā, to nevar piedzīvot,” brīvlaiku atceras jaunietes. Līga piebilst, ka Vācijā pavadītajā laikā viņa kļuvusi pašapzinīgāka.
Iespējams, Vācijā iegūtā pieredze jaunietēm noderēs arī studējot. Madara domā par tūrisma menedžmenta studijām, un tādā gadījumā svešvalodu prasme vajadzīga praksē ārzemēs. Savukārt Līga sapņo par sabiedrisko attiecību studijām un vienu gadu vēlas mācīties kādā no Vācijas augstskolām. Lelde savu nākotni saista ar ārsta profesiju tepat Latvijā, taču laba svešvalodu prasme ir ieguvums jebkurā gadījumā.
