Elektrības ieguve ar saules paneļiem – nākotne arī Latvijā, tostarp Valkā

Līdz ar energoresursu cenu neprognozējamību arvien vairāk pieaug iedzīvotāju interese par alternatīviem energoresursu ieguves risinājumiem. Viens no tādiem ir saules paneļu ražotās enerģijas iegūšana, pārdošana un izmantošana.

Šo pirmdien, 15. augustā, SIA “Evecon” vadība un uzņēmuma pārstāvji aicināja Latvijas medijus, tostarp arī laikrakstu “Ziemeļlatvija”, uz saules paneļu parka prezentāciju kaimiņvalstī Igaunijā – Valgas pagastā, aptuveni 17 kilometrus no dvīņupilsētām. Izrādās, ka tas ir viens no lielākajiem solārajiem parkiem Valgas apkaimē ar kopējo jaudu 10 MW. Turklāt jau drīzumā saules paneļu parks atradīsies arī Valkas nomalē, Raiņa ielā 99, kur uzņēmums jau ir iegādājies zemi. Šajā vietā SIA “Evecon” plāno uzstādīt paneļus līdz 3 MW lielu solāro jaudu. SIA “Evecon” valdes loceklis Gatis Lazda stāsta, ka pašlaik Latvijā jau ir uzsākti vairāk nekā 30 atjaunojamās enerģijas projekti, un tajos tiek plānots ieguldīt investīcijas 30 miljonu eiro apmērā.

SIA “Evecon” strādā visās trijās Baltijas valstīs, Igaunijā – jau vairākus gadus, kur ir attīstīti vairāk nekā 10 solārie parki. Investēts ir gana daudz, un tuvākajā laikā no saules paneļiem jau ir plānots iegūt 1500 MW lielu solāro jaudu. Taujājot vienkāršā valodā, cik tas ir daudz, speciālisti izskaitļo, ka ar šo apjomu var nodrošināt ar enerģiju aptuveni 15 Bauskas. “Redzot, ka šis uzņēmējdarbības virziens ir jēgpilns, esam nolēmuši uzsākt darbību arī Latvijā. Šogad uzsākam sešu solāro staciju projektēšanu un būvniecību – Jēkabpils novadā plānoti trīs parki, Ventspils novadā – viens, Limbažu pusē – vēl pāris. Darbosimies arī Valkas novadā. Galvenais ieguvums no šādiem solārajiem parkiem iedzīvotājiem būs elektroenerģijas izmaksu samazināšanās, jo vairāk enerģiju ražosim uz vietas, mazāk importēsim no kaimiņvalstīm – Igaunijas, Somijas un Zviedrijas. Jo vairāk mēs šādus projektus attīstīsim, jo iedzīvotājiem būs lētākas izmaksas par patērēto elektroenerģiju,” ir pārliecināts G. Lazda. Viņš atzīst, ka, uzsākot uzņēmējdarbību Latvijā, ir jārēķinās ar likumu atšķirībām salīdzinājumā ar Igauniju un izmaiņām. Ir dažādi papildšķēršļi, ar ko ir jārēķinās. Turklāt birokrātiskie kalambūri uzņēmumam neļauj tik dinamiski attīstīties Latvijā, salīdzinot ar darbību Igaunijā.

Uz žurnālistu jautājumu, kā atmaksājas šie solārie parki un kādas ir to izmaksas, G. Lazda skaidro,  ka galvenās izmaksas rada zemes iegāde un pieslēgums. Pats galvenais ir noslēgtais elektroenerģijas pārdošanas līgums, kas nosaka, kā turpmāk ieguldītā nauda atgriezīsies pie investētāja. Uzņēmuma pārstāvji atklāj, ka saules paneļu kalpošanas laiks ir aptuveni 25 līdz 30 gadi.

“Kas notiek šajos 30 gados? Šo paneļu efektivitātes zudums ir aptuveni 12 procenti gadā. Tas visai maz ietekmē parka darbību,” uzsver G. Lazda. Turklāt ne tikai šīs nozares eksperti, bet arī mediju pārstāvji atzina, ka Latvijā joprojām ir salīdzinoši maz izskaidrojošās informācijas par šo atjaunojamās enerģijas ieguves veidu. Eiropas Savienība ir nospraudusi Zaļo kursu ar atjaunojamās enerģijas ieguves palielinājumu, Latvija pašlaik atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, tāpēc te ir potenciāls šim uzņēmējdarbības veidam. Daudz darāmā ir iedzīvotāju izglītošanā, jo Latvijā iedzīvotājiem ir pieejami arī jauni valsts atbalsta instrumenti grantu veidā saules paneļu uzstādīšanai, ko paredz “Altum” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvērtās programmas. G. Lazda uz jautājumu, vai nozares speciālisti to uzskata par izdevīgu lietu, bez vilcināšanās atbild, ka noteikti. Ilgtermiņā ieguldījums atmaksāšoties.