Latvijā trīs biedrības – “Latvija – prezidentāla valsts”, “Uzņēmēju un ražotāju apvienība Latvijas attīstībai” un “Politiskā laboratorija” – pēc savas iniciatīvas ir sākušas izstrādāt Satversmes grozījumus, lai piedāvātu tautai iespēju pašai ievēlēt Valsts prezidentu.Šī doma, ka Latvijai vajadzīgs tautas vēlēts prezidents, nav jauna. Ik pa laikam tādu priekšlikumu ir izteicis kāds politisks spēks vai sabiedrībā plašāk pazīstama persona. Par tāda politiskā pavērsiena iespējamību valstī ir izteicies arī advokāts Andris Grūtups. Šādas idejas iemesls ir sarūkošā tautas neticība Saeimas politiķiem, kā arī vecākās paaudzes romantizētās atmiņas par tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, ko liela daļa atceras kā spožāko periodu Latvijas attīstībā.“Ziemeļlatvija” par šo jautājumu nolēma uzklausīt politisko partiju pārstāvjus Valkas un Burtnieku novadā.
Viedokļi
Viesturs Zariņš, Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks, pārstāv Pilsonisko savienību
Tauta ievēlētu populārāko Es tomēr esmu pret tautas vēlētu prezidentu, jo tādā gadījumā, visticamāk, par to kļūtu kāds tautā populārs mūziķis vai aktieris bez profesionālas pieredzes un prasmes vadīt valsti. Līdzšinējās Saeimas vēlēšanas to ir pierādījušas. Mums parlamentā ir bijuši populāri cilvēki, bet bez spējām pieņemt pareizus politiskus lēmumus. Nav īsti pareizi atsaukties arī uz Kārļa Ulmaņa vadīšanas laiku, minot viņa vadītprasmi kā argumentu vajadzībai pēc prezidentālas valsts. Jāatceras, ka tajos gados, kad valdīja Ulmanis, strauja ekonomiskā augšupeja notika daudzās Eiropas valstīs, tādēļ tikai viņam piedēvēt nopelnus Latvijas attīstībā būtu mazliet pārspīlēti, kaut nenoliedzami viņš bija ievērojama personība. Turklāt, ja ir tautas vēlēts prezidents, tad nepieciešams arī juridiskais mehānisms, kas ļautu prezidentu atcelt no amata, ja viņš vairs nepildītu tautas vairākuma gribu. Citādi viss kas var notikt, vēsturē ir bijuši daudzi piemēri tam, kā mainās cilvēka raksturs un domas. Tomēr domāju, ka jebkuram spējīgam un gudram politiķim, ja viņš tiešām grib strādāt valsts labā kā pirmā persona, ir visas iespējas, parādot savu varēšanu, izvirzīties uz šo amatu arī no kādas partijas un tapt par Saeimas ievēlētu prezidentu.
Ivars Āboltiņš, lauku uzņēmējs, pārstāv Zemnieku savienību
Prezidentam varētu prasīt atbildību Es uzskatu, ka demokrātija ir laba lieta, bet diemžēl tā šodien mūsu politikā tiek izkropļota. Kaut arī pie mums ir vairākuma ievēlētas partijas pie varas, gala lēmumu tik un tā it kā visu vārdā pieņem atsevišķas personas. Kuras un kādēļ – to bieži vien nezinām. Tādēļ arī ir tā, ka par kaut kādiem nepārdomātiem lēmumiem nav kam prasīt atbildību. Pēc tam neviens nezina un neprot paskaidrot, kurš tad galu galā bijis galvenais vainīgais. Ja būtu visiem zināms visu vēlētāju ievēlēts prezidents, tad viņš arī atskaitītos sabiedrībai par izdarīto un vēlētāji būtu tiesīgi tieši viņam prasīt atbildību. Esmu dzirdējis, ka vienai personai grūti visas tautas interesēs pieņemt vienīgo pareizo lēmumu. Kā piemēru min Kārļa Ulmaņa izšķiršanos par nepretošanos padomju okupācijas karaspēkam. Domāju, ka viņš neko nevarēja ietekmēt arī ar citādu lēmumu, jo lielvaras savas interešu zonas jau bija sadalījušas. Iespējams, pretošanās gadījumā nevarētu teikt, ka esam pievienojušies Padomju Savienībai, bet vai tas būtu tā vērts, ja upuru būtu vairāk? Patiesībā ir tā, ka mēs, gribam to vai nē, esam iekļauti globālā tirgus apritē un viena cilvēka griba norises tajā nevar ietekmēt. Tomēr, ja demokrātija tiek izkropļota, tad kā alternatīva ir prezidentāla pārvalde.
