1991. gada nogalē Belovežas gāršā sapulcējās triju slāvu republiku prezidenti Borisa Jeļcina vadībā un pasludināja PSRS par likvidētu, tad «varen plašās» apraudātājiem mazam prieciņam tika lemts par neatkarīgu valstu brīvprātīgas savienības izveidošanu.
Kad 1991. gada nogalē Belovežas gāršā sapulcējās triju slāvu republiku prezidenti Borisa Jeļcina vadībā un pasludināja PSRS par likvidētu, tad “varen plašās” apraudātājiem mazam prieciņam tika lemts par neatkarīgu valstu brīvprātīgas savienības izveidošanu, ko tagad pazīstam pēc abreviatūras NVS.
Baltijas valstis tobrīd jau bija atguvušas pilnīgu neatkarību, un nevienam arī neradās doma, ka mēs varētu atgriezties kaut kādā nekonkrētā veidojumā, lai piedalītos padomju impērijas īpašumu dalīšanā. Vairums bijušo padomju republiku vadītāju notikušo uztvēra kā likumsakarību, un vienīgi Kazahstānas prezidents Nazarbajevs pauda sarūgtinājumu, ka lēmums Belovežā pieņemts bez viņa gudra padoma.
NVS aizvadīto gadu laikā nav tapusi par ietekmīgu valstu apvienību, tāpēc nebrīnīsimies, ka nule dažas valstis lolo reālu sapni par cita veida savienības dibināšanu.
Krimas vienošanās
Ļoti aktīvas ārējo draugu meklējumos ir oranžo revolūciju skartās Gruzija un Ukraina. Pirmais mēģinājums bija nesekmīgs, jo no sākotnējā nodoma atteicās Uzbekistāna. Jaunu dzīvību šīm tendencēm piešķīra Polijas iniciatīvas, un tas deva iespēju nesen Krimā sapulcēties Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Lietuvas prezidentiem, lai parakstītu līgumu par “Demokrātiskās izvēles savienības” veidošanu. Tiek runāts, ka minētais četrinieks nākotnē var tikt paplašināts ar Moldovu, Latviju un Igauniju. Manuprāt, pavisam droša ir Moldovas iespējamā vienošanās, bet Latvijas un Igaunijas izvēle var kļūt aktuāla tālākā nākotnē.
Mums var likties interesanta Lietuvas piedalīšanās Krimas apspriedē. Bet neaizmirsīsim, ka ikviens lietuvietis varen lepns par to, ka valstij bijuši slaveni karaļi, kas saradojušies ar poļu un citu slāvu tautu dinastijām. Starp citu, Karamzina caru dinastijām veltītajā vēsturē minēti fakti par Romanovu radošanos ar leišu izcelsmes augstmaņiem — šo faktu mūsdienu krievu vēsturnieki noklusē. Ja atceramies, ka savulaik Lietuva un Polija veidoja vienotu valsti, tad lietuviešu tiekšanās uz tuvību ar slāviem kļūst saprotamāka.
Vēl jāmin fakts, ka jau 14. gadsimtā lielkunigaitis Aļģirts iekaroja prāvu daļu Austrumeiropas, un neilgu laiku Liellietuva stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai. Cita starpā, Aļģirts 1345. gadā izsiroja arī pa Valkas apkārtni.
Arī tagadējā savienība simboliski savieno Baltijas un Melno jūru.
Krimai seko Kazaņa
Kaut jaunās savienības idejas autori mēdz pieminēt par Baltkrievijas demokratizācijas nepieciešamību, Kremļa analītiķi diezgan histēriskos toņos sāka vaimanāt, ka veidojas jauns pretkrievu bloks. Piebildīšu, ka Polija un Lietuva ir NATO dalībvalstis, bet Ukraina un Gruzija sapņo par pievienošanos šai militārajai aliansei. Domājams, tieši tālab Putins, formāli izmantojot Kazaņas tūkstošgades svinības, saaicināja NVS sammitu (valstu vadītāju sanāksmi). Tika gaidīts, ka Ukraina un Gruzija izstāsies no NVS, bet tas nenotika. Acīmredzot Kremļa rokās aizvien draudīgs ir naftas un gāzes eksporta pārtraukuma bieds. Tomēr par sensāciju avīžniekiem parūpējās Turkmenistānas odiozais diktators Nijazovs, paziņojot par savas valsts izstāšanos. Turkmenistāna pati eksportē gan naftu, gan gāzi, tāpēc var justies bezkaunīgāka.
Vērtētāju vienprātīgs atzinums, ka NVS atdzīvināt gandrīz nav iespējams, jo neatkarīgās valstis vairs no Krievijas nebaidās un Putina virsvadību neatzīst.
Kas atliek Krievijai? Samierināties ar notiekošajiem procesiem un rīkot skaļus militāros manevrus. Savureiz militāristi prot rīkoties arī paklusītēm, kā tas bija nesen ar mācību bombardēšanu Igaunijas un Latvijas robežu tiešā tuvumā. Mūsu valdības uz atklātu provokāciju vispār nereaģēja, jo gandrīz tajā pašā laikā pār mūsu galvām rēkdami brāzās NATO iznīcinātāji — vismaz Vijciemā tas bija uzskatāmi novērojams.
Pasaulei citas bažas
Ne jau tikai Latvijā ļaudis vaimanā par degvielas cenu kāpumu. Tālākā perspektīvā tas pasteidzinās jaunu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs, kur patērē enerģiju. Kad septiņdesmito gadu sākumā izraisījās dramatiskā naftas krīze, zinātnieki un konstruktori lika galvas kopā un radīja automašīnu, kas uz simts kilometriem patērē tikai 3,2 litrus benzīna. Arī citu marku autodzinēji kļuva par 30 procentiem ekonomiskāki. Tagad pienācis laiks radikāli jaunu tehnoloģiju ieviešanai, un ASV jau strādā daudzi zinātniskie institūti, lai radītu īstu revolūciju tehnikā un enerģētikā.
Tādas katastrofas, kādu nule pieredzēja ASV Meksikas līča piekraste, liek meklēt izeju no postindustriālas sabiedrības krīzes.
Orkāns “Katrīna” nav salīdzināms ar to viesuļvētru, kas janvārī piemeklēja Latviju. Pamēģiniet atcerēties Latvijas orkāna spēku un pareiziniet to ar četri — tad būs aptuvens priekšstats par Jaunorleānas traģēdiju.
Jaunorleāna ir aptuveni divu Rīgu lieluma pilsēta netālu no jūras un gar Misisipi lejteces krastiem, daļa pilsētas ieplakā, kas zemāka par okeāna līmeni. Piecas universitātes, naftas pārstrādes rūpnīcas, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas pārstrāde. Jūrai pārraujot dambjus, daļa pilsētas pārtop jūras līcī, kurā peld izskalotie zārki un tiem līdzās haizivis. Saņemot brīdinājumus par ļoti spēcīga orkāna tuvošanos, daudzi tūkstoši tomēr atteicās evakuēties, kas liecina tikai par mūsdienu “homo technocratius” vieglprātību.
Jautājums tāds: vai vispār cilvēkiem ietiepīgi jāturpina dzīvot apgabalos, ko ik gadu posta septiņas vai astoņas viesuļvētras?
Globālo klimata izmaiņu noliedzēji atgādina, ka arī pirms simts gadiem bijušas viesuļvētras. Bija gan — pa vienai pāris gados. Tagad katru gadu aizvien vairāk. Arī šogad orkāni Floridas, Alabamas, Luiziānas pavalstī vēl sekos gan septembrī, gan oktobrī.
Iepriekšējā reizē rakstīju par dabas katastrofām Eiropā, jo šīs traģēdijas mums tuvākas. Tagad ir reize, kad traģēdija ASV Austrumu krastā atsaucas uz visas pasaules ekonomiku, un sekas jutīsim arī Latvijā.
Un vēl viens secinājums. Kaut Jaunorleāna atradās lielas ostas tuvumā, tā nekad nav bijusi slavena ar gangsteriem. Tagad avīzes ziņo par nepieredzētu apmēru bruņotu marodierismu, jo haoss atmodinājis cilvēku zemākos instinktus. Nāk prātā 1966. gada zemestrīce Taškentā, kuras sekas redzēju savām acīm. Kad tur uzradušies marodieru bari, PSRS vadība deva pavēli uz laupītājiem šaut bez brīdinājuma. Problēma atrisinājusies vienas dienas laikā. Nu pienācis laiks, kad arī demokrātijas zemēs varas iestādes spiestas rīkoties līdzīgi.
