Lai paātrinātu kvalitatīva jauna meža izaudzēšanu, kokaudzētavas arvien vairāk pārdošanai sāk ražot ietvarstādus. Tā dara arī Strenču kokaudzētava, kura valstī ir viena no trijām lielākajām stādu audzētavām.
Lai paātrinātu kvalitatīva jauna meža izaudzēšanu, kokaudzētavas arvien vairāk pārdošanai sāk ražot ietvarstādus. Tā dara arī Strenču kokaudzētava, kura valstī ir viena no trijām lielākajām stādu audzētavām.
Nesen Strenčos par efektīvu meža atjaunošanu un kvalitatīva stādāmā materiāla sagatavošanu notika starptautisks seminārs, kurā piedalījās Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Dānijas speciālisti. Semināra dalībnieki uzsvēra, ka nākotne kvalitatīva stādāmā materiāla ražošanā pieder konteinerstādiem. Ar paveikto Strenču kokaudzētavā viesus iepazīstināja Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” struktūras “Sēklas un stādi” direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece.
L. Zvejniece informē, ka agrāk skuju koku stādus audzēja un pārdeva ar brīvām saknēm, neieslēdzot tās augsnes ietvariņos, bet tagad meža izaudzēšanā ir tendence arvien vairāk izmantot konteinerstādus. “Šiem stādiem sakņu sistēma ir bagāta ar bārkšu saknītēm, tādēļ tāds dēsts meža augsnē labāk ieaug. Pēdējā laikā ietvarstādus arvien vairāk iegādājas arī privāto mežu īpašnieki. Tas nozīmē, ka mežu saimnieki sāk saprast modernāko tehnoloģiju nozīmi kvalitatīva meža izaudzēšanā. Esam nolēmuši, ka stratēģiski nozīmīgās stādaudzētavās perspektīvā vispār vairs neaudzēsim skuju koku stādus ar brīvām saknēm, bet stādāmo materiālo gatavosim tikai ar jaunākajām tehnoloģijām. Tā kā Strenču audzētava pieder pie stratēģiskajām audzētavām, šo virzienu ieturam arī šeit. Strenču kokaudzētava jau tagad ar minētajām tehnoloģijām ražo 10 miljonus stādu gadā un šo apjomu plāno paplašināt. Meža atjaunošanas sistēmā šī ir arī eksperimentālā kokaudzētava, kurā pastāvīgi izmēģinām visjaunāko tehniku. Modernākās stādāmās un augsnes kopšanas mašīnas, kuras saņemam no ārvalstīm, vispirms aizvedam uz Strenčiem,” saka L. Zvejniece.
Viņa piebilst, ka otra tikpat liela kokaudzētava ir Stendē. “Abas ražotnes ir ļoti līdzīgas un mežu atjaunošanā ir nozīmīgākās valstī. To attīstībā arī visvairāk investējam finanšu līdzekļus,” stāsta L. Zvejniece.
Lai uzlabotu darba efektivitāti, Strenču kokaudzētavā ir izveidots jauns stādu šķirošanas un uzglabāšanas komplekss. “Tāds komplekss ir vienīgais visā Baltijā. Tajā veicam arī stādu saldēšanu. Ar šo procesu varam pagarināt darba laiku cilvēkiem, kuri stāda jaunu mežu. Meža īpašniekiem šos stādus varam izsniegt, kad viņiem tas ir izdevīgi, jo 10 miljonus dēstu nav iespējams pārdot divās nedēļās un iestādīt,” skaidro L. Zvejniece. Process ir tāds — rudenī stādus sašķiro, tad ieliek saldētavā, bet pavasarī izsniedz stādītājiem viņiem izdevīgā laikā. Kvalitatīvu stādu izaudzēšanu nodrošina arī modernas somu siltumnīcas, kuras uzeltas kokaudzētavas teritorijā. “Tās sadarbībā ar firmu “Silja” nolūkojām Somijā un iegādājāmies mūsu apstākļiem visatbilstošākās. Līdzekļu ieguldīšana jaunu tehnoloģiju ieviešanā vienmērir izdevīga, jo nodrošina kvalitāti, bet kvalitatīvs darbs nerada zaudējumus meža izaudzēšanā,” apliecina L. Zvejniece.
