Pagājušajā nedēļā 16. septembrī notika ikmēneša Rajonu lauksaimnieku apvienību un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulces. Rajonu apvienību pārstāvji tika informēti par iespēju pieteikt savu apvienību lauksaimniekus vairākiem konkursiem. Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar WWF Baltijas Ekoreģiona programmu, Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centru un Baltijas lauksaimnieku forumu par vidi (BFFF) organizē konkursu „GADA labākais lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”. Konkursa mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, veicināt zināšanu un informācijas apriti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī sniegt pozitīvus praktiskos piemērus, lai veicinātu iespējami plašu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses izplatību. Savukārt Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina izvirzīt pretendentus Zemkopības ministrijas apbalvojumam – medaļai „Par centību”, lai izteiktu atzinību izciliem lauksaimniecības, pārtikas aprites, meža un zivsaimniecības nozares darbiniekiem, kā arī par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas Republikas attīstībā Zemkopības ministrijas kompetencē esošajās nozarēs nodarbinātajiem un valsts iestāžu darbiniekiem. Rajonu apvienību pārstāvji izvērsa diskusiju par grozījumiem dzīvnieku aizsardzības likumā, kurš saistīts ar lopu kaušanas metodēm. Kaut arī ne visas apvienības atbalstīja grozījumus, tomēr lielākā daļa bija par grozījumu apstiprināšanu. Pateicoties aktīvai LOSP rīcībai, tagad Latvijas lopkopjiem būs jaunas eksporta iespējas, jo Saeima ir apstiprinājusi likuma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas nosaka lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, nokaušanu kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm. Šādas izmaiņas likumdošanā sniegs Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, jo šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu eksportēs ārpus Latvijas. Savukārt LOSP pārstāvju sapulcē par profesionālo izglītības iestāžu nākotni Latvijā klātesošos informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ilze Brante. Tikām informēti par tām profesionālajām skolām un to piedāvātajām mācību programmām, kurās jauniešiem ir dota iespēja apgūt ar lauksaimniecību saistītas profesijas. LOSP izteica savus priekšlikumus par tām profesijām, kuras nav iespējams apgūt, taču pieprasījums pēc šādiem speciālistiem pastāv. Par tirgus veicināšanas programmas iespējām sēdes dalībniekiem atbildes sniedza Lauku atbalsta dienesta pārstāve Oksana Miloševska. Uz lauksaimnieku jautājumiem atbildēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Aktuālākie jautājumi no lauksaimnieku puses bija par izmaksām zemniekiem, ja tiks ieviests nekustamā īpašuma nodoklis. Viens no aktuālākajiem jautājumiem – piena kvotu sadalījums un kritiskā situācija piena nozarē valstī. Ieildzis un aktuāls ir arī jautājums par veterināro zāļu reģistrācijas izmaksām, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku finansiālo situāciju. Atkārtoti tika aktualizēts arī jautājums par akcīzes nodokļa atmaksu par izlietoto dīzeļdegvielu lauku darbiem.
