Kur tiek aizmirsts uzklāt saules aizsargkrēmu?

Saules radītais kaitējums ādai gadu laikā uzkrājas, veidojot fotonovecošanās pazīmes un radot risku vēžu šūnu attīstībai. Ādas priekšlaicīgas novecošanās pazīmes jeb fotonovecošanās biežāk tiek manītas pēc 35 gadu vecuma, un tās var izpausties kā ādas sausums, elastības zudums, grumbiņu veidošanās, pigmentācijas plankumi u.c. Āda ir jāaizsargā no mazotnes līdz pat sirmam vecumam. Par kurām ķermeņa zonām nedrīkst aizmirst, uzklājot saules aizsargkrēmu, stāsta kosmētiķe Katrīna Blumberga.

“Saules staru radītā kaitējuma intensitāte ar katru gadu pieaug, tādēļ ādas aizsardzībai jāpievērš pastiprināta uzmanība un rūpes. Lai pasargātu ādu, ieteicams lietot saules aizsargkrēmus, viegla un elpojoša materiāla apģērbu, cepuri, kā arī saulesbrilles. Saules aizsargkrēmu ieteicams uzklāt no rīta un atjaunot dienas laikā ik pēc divām stundām. Cilvēkiem, kuriem ir aktīvs ikdienas ritms vai raksturīga izteikta svīšana, aizsargkrēms būtu jāatjauno biežāk. Saules apdegumus var gūt gan apzināti, uzturoties saulē ilgstoši, gan veicot salīdzinoši īsas ikdienišķas aktivitātes, piemēram, dārza ravēšana, ceļš uz darbu vai veikalu, gaidot sabiedrisko transportu, izvedot mājdzīvnieku pastaigā u.c. situācijās. Lai spētu pasargāt ādu ikvienā stundā dienas laikā, būtu ieteicams saules aizsargkrēmu vasaras sezonā vienmēr turēt pa rokai un rūpēties, lai tas tiek uzklāts ne tikai uz rokām un sejas, bet arī citām ķermeņa zonām – ausīm, pakauša, kakla, lūpām, arī plaukstām, kas tikpat spēcīgi ir pakļautas saules iedarbībai,” iesaka kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Ausis

Ausis, tāpat kā citas ķermeņa daļas, var apdegt. Āda apdegot var lobīties, kā arī var attīstīties ļaundabīgas vēža šūnas. Aizsargkrēms jāuzklāj uz ārējās auss virspuses un krokām.

Pakausis un spranda

Cepure pakausim un spranda zonai var nesniegt pilnīgu aizsardzību, tāpēc papildus galvassegai uz matu atsegtās zonas būtu jāuzklāj aizsargkrēms. Īpaša uzmanība galvas ādas aizsardzībai jāpievērš brīžos, kad tiek mainīts matu griezums vai sakārtojums, kas ilgstoši bijis nemainīgs. Piemēram, ja sievietes garu matu griezumu nomaina uz “zēngalviņu” vai vaļējus matus saliek copē, vai arī ja vīrieši noskuj matus pilnībā, tad šādu strauju pārmaiņu gadījumā jārēķinās, ka matu atsegtā ādas zona un galvas āda būs jutīgāka salīdzinājumā ar tām zonām, kas jau iepriekš ikdienā bijušas atklātas saules stariem. Neatkarīgi no ādas jutīguma pakāpes, atsegtajām ādas zonām ir jānodrošina aizsardzība.

Āda ap acīm

Āda ap acīm ir plāna un jutīga, tāpēc tai jo īpaši nepieciešama aizsardzība arī tad, ja tiek lietots praimeris (angliski primer), konsīlers, acu ēnas vai tonālais krēms. “Saules aizsargkrēms jāuzklāj uz tīras vai ar krēmu mitrinātas ādas pirms kosmētikas uzklāšanas. Ja saulē uzturas ilgstoši, saules aizsargkrēms ir jāatjauno. Vislabāk būtu vispirms notīrīt seju un tad uzklāt saules aizsargkrēmu atkārtoti, bet, ja tas nav iespējams, tad atkārtoti uzklāt SPF krēmu var arī virs kosmētikas. Jābūt piesardzīgiem, uzklājot SPF krēmu acu zonā, lai produkts nekairinātu acs gļotādu. Kā alternatīvu vai papildu aizsardzību saules aizsargkrēmam var lietot saulesbrilles,” stāsta kosmētiķe Katrīna Blumberga.

Lūpas

Nereti lūpu aizsardzība pret saules stariem paliek novārtā, ja, uzklājot lūpu krāsu, vizuāli to izskats neliek manīt par kādām problēmām. Saulainos un arī mākoņainos vasaras mēnešos īpaši ieteicams lietot lūpu mitrinošos balzamus ar SPF aizsardzību. Tā kā ēdienreižu un dzērienu lietošanas laikā uz lūpām uzklātais produkts “tiek apēsts”, to ieteicams biežāk atjaunot, lai saglabātu aizsardzību.

Ikdienas lūpu kopšanas rituālā lielisks papildinājums būs lūpu skrubis, jo noņems atmirušās ādas daļiņas, atstājot tās zīdaini gludas, mīkstas, vieglāk un ātrāk uzņems mitrinošos līdzekļus. Skrubi var sagatavot mājas apstākļos, samaisot medu vai šī sviestu, vai kokosriekstu eļļu ar graudainu cukuru, kā arī iegādāties aptiekās vai veikalos.

Kakls un krūšu daļa

“Seja nebeidzas pie zoda” – izteiciens, kas būtu jāpatur prātā, uzklājot mitrinošo un saules aizsargkrēmu. Kakls un krūšu daļa, tāpat kā seja, ir viena no saules iedarbībai vistiešāk pakļautajām un atklātākajām ādas daļām visas dienas garumā, tāpēc tā arī ir viena no zonām, kurā visbiežāk sāk attīstīties ādas vēzis.

Plaukstas

Rokas dienas garumā tiek bieži mazgātas, kā rezultātā nepieciešamais aizsargslānis zūd ātrāk nekā uz citām ķermeņa daļām. Arī pēc saules aizsargkrēma uzklāšanas ķermenim, nereti rokas tiek noskalotas, lai izvairītos no lipīguma sajūtas, bet šāda darbība atņem roku ādai aizsardzību pret saules stariem. Pēc roku mazgāšanas būtu noteikti jāatjauno aizsargslānis uz plaukstām, uzklājot saules aizsargkrēmu.

Pēdas

Vasarā, izvēloties atvērta tipa apavus vai staigājot ar basām kājām, arī pēdu virspusi un apakšu ir nepieciešams aizsargāt ar saules aizsargkrēmu. Pēdām jutīgāka ir virspuse, jo apakšējās daļas āda dabiski veidojas biezāka jeb cietāka, nekā citur ķermenī, papildu slodzes un berzes rezultātā.

Mugura

Šī ķermeņa daļa ir grūtāk sasniedzama pašam un biežāk nav pasargāta tieši vīriešiem. Vasaras karstajās dienās vīrieši nereti novelk T-kreklu un visas dienas garumā āda tiek pakļauta tiešiem saules stariem. Nelietojot saules aizsargkrēmus, var veidoties niezoši izsitumi, jutīgums un sāpes ādā, kā arī attīstīties nopietna ādas saslimšana jeb melanoma.

Informāciju sagatavoja: Agnese Grīnberga, komunikācijas vadītāja