Evitas Kaķītes-Brasas līdzšinējā dzīvē atgadījušās pāris ļoti zīmīgas nejaušības vai arī varbūt likteņa sūtītas sakritības. Viena saveda viņu kopā ar vīru, otra – ar tagadējo darbu.Bijusī rīdziniece no 1. septembra ir Smiltenes Tautas deju ansambļa (TDA) “Ieviņa” un “Ieviņas” studijas jaunā mākslinieciskā vadītāja. Tikai aptuveni pirms mēneša jaunā ģimene – Evita, viņas dzīvesbiedrs Oskars un gadu vecā meitiņa Alise – pārcēlās no galvaspilsētas uz dzīvi laukos Smiltenes pagastā. Nejauši par Evitu un viņas pieredzi dejošanā un dejas mācīšanā uzzināja Smiltenes kultūras un sporta centra direktore Gunita Ozoliņa. Tieši tobrīd TDA “Ieviņa” vajadzēja jaunu vadītāju, jo smiltenietei Baibai Sokolovai nebija viegli apvienot šo pienākumu ar studijām un dejošanu Jelgavas Tautas deju ansamblī “Lielupe”. Sākās ar lēmumu dzīvot laukos“Tas viss notika ļoti jocīgi,” tagad spriež Evita. Vēl nesen, pirms bērna kopšanas atvaļinājuma, jaunajai sievietei Rīgā bija labs, stabils deju repetitores darbs TDA “Liesma” un bērnu TDA “Dzirkstelīte”. Abos kolektīvos viņa savulaik arī ilgi dejoja, sākot no divu gadu vecuma. Tomēr pienāca brīdis, kad dižķibeles iespaidā jaunā ģimene nolēma atstāt īrēto dzīvokli galvaspilsētā un pārcelties uz laukiem, un uzzināja par kādām mājām Smiltenes pagastā. Lēmumu Evita un Oskars pieņēma, daudz nešauboties.“Rīgā dzīve ir dārga, bet valstī finansiālie apstākļi kļūst arvien smagāki. Otrs apsvērums, kāpēc tik viegli izšķīrāmies par labu Smiltenei, ir tīrā vide. Savam bērnam es izvēlos tādu, nevis sēdēšanu Rīgā uz akmeņiem,” apņēmīgi saka Evita. Mamma smaida, ka viņas gadu un trīs mēnešus vecā meitiņa pa lauku mājas pagalmu dragājot kā tanks, bet Rīgas dzīvoklī kurnējusi un čīkstējusi.Piedāvājumu kļūt par “Ieviņas” un studijas māksliniecisko vadītāju Evita pieņēma bez svārstīšanās. Viņa šo kolektīvu bija redzējusi uzstājamies tautas deju ansambļu skatēs un jau toreiz nodomājusi: “Nu jā! Uzreiz redzams, ka šie dejotāji kaut ko var.”“Man ir labs materiāls, ar ko strādāt,” priecājas Evita. Citu darbu viņa pat nemeklēs. Ģimene nedomā Alisi sūtīt uz bērnudārzu. Kamēr mamma ir mēģinājumos, meitenīti pieskata tētis. Deja “iegājusi asinīs”Iepazīšanos ar vīru Evita nosauc par vēl vienu zīmīgu sakritību savā dzīvē. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņa vēlējās studēt Latvijas Kultūras akadēmijā mūsdienu dejas horeogrāfiju, taču togad šajā nodaļā studentus neuzņēma. Daži Evitas draugi mācījās Rīgas Amatniecības vidusskolā, un viņa izdomāja, ka jāiet vienu gadu jāpačubinās, mācoties kalt rotas.Sagadījās tā, ka togad Amatniecības vidusskolā sāka mācīties arī Oskars Brass, jo nebija ticis lietišķajos. “Ja mēs abi jau sākumā būtu īstenojuši savas ieceres, tad nebūtu satikušies, un dzīvē aizietu katrs savu ceļu,” saprot Evita. Viņas dzīvesbiedra profesija ir kalējs. “Ja man tikpat ļoti kā ēst vajag dejot, tad viņam – kalt,” pasmaida jaunā sieviete.Viņas dzīve jau no bērnības rotējusi ap deju. Evitas tētis ilgi dejoja TDA “Liesma” un virzīja meitu kopš mazotnes tiekties uz augstāku līmeni. Pirmos deju soļus mazā rīdziniece spēra uz mājai tuvākā kultūras nama “Rītausma” skatuves, kur “plaukšķināja plaukstiņas”. Kad tētis pirmajā koncertā ieraudzīja, cik maz meita iemācījusies, aizveda viņu uz TDA “Dzirkstelīte”. Jau tur mazajai Evitai laimējās mācīties pie talantīgā horeogrāfa, deju pedagoga, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Imanta Magones. Vēlāk I. Magones apmācībā viņa dejotprasmi un tehniku izkopa TDA “Liesma”.“Deja man ir tik ļoti asinīs, ka kļuvusi par svarīgu dzīves sastāvdaļu. Kamēr ar bērnu gadu sēdēju mājās, sapratu, ka man ļoti, ļoti pietrūkst dejošanas, – gan galvai, gan ķermenim. Ja nav dejošanas, tad galvā viens plauktiņš paliek tukšs un atvilktnīte atkal ir jāpiepilda,” domā Evita.Tagad viņa iestudē diplomdarbu, lai pabeigtu Latvijas Kultūras akadēmijas mūsdienu dejas horeogrāfijas nodaļu. Tēma būs cilvēka āda. “Tas būs video darbs. Izstāstīt to, kas ir modernā deja, ir grūti, jo Latvijā cilvēki to zina ļoti maz. Lai saprastu, ir jāredz, kaut vai internetā,” iesaka Evita.Cer palikt uz dzīviJau pirmajos mēģinājumos “Ieviņas” un studijas dejotājiem Evita māca arī klasiskā baleta elementus. Deju skolotāja uz savas ādas pārbaudījusi, ka tie ir pamatā jebkuram dejas žanram, jo izkopj stāju. “Ieviņas” un studijas dejotājus jaunā mākslinieciskā vadītāja slavē par malačiem. It īpaši viņu izbrīna puišu labā dejotprasme, jo citos kolektīvos zēniem tā klibojot.Pagaidām Evita iepazīst “Ieviņas” repertuāru un domā par jaunām dejām, ko skatītāji pirmo reizi varētu redzēt šoruden valsts svētku koncertā.Sevi Evita raksturo kā ašu, impulsīvu cilvēku, kuru ātri var nokaitināt. Taču uz dejotājiem viņa ilgi ļaunu prātu netur, sabar, un atkal viss ir labi.Pagaidām bijušajai rīdziniecei vēl nav sanācis laiks iepazīt Smilteni. “Pārsvarā apgrozos ap kultūras namu. Pagaidām man viss ļoti labi patīk,” uz ilgu palikšanu šajā pusē cer Evita.
Par Evitu
Vecums: 26 gadi.Darbs: Smiltenes Tautas deju ansambļa “Ieviņa” un “Ieviņas” studijas mākslinieciskā vadītāja.Izglītība: studē Latvijas Kultūras akadēmijas mūsdienu dejas horeogrāfijas nodaļā.Ģimene: vīrs Oskars, meita Alise.Horoskops: Mežāzis.Hobiji: deja, māksla, fotografēšana, rokdarbi.Dzīves moto: tāda nav, jo atrodas dzīves jēgas meklējumos.Dejojusi: Rīgas TDA “Dzirkstelīte” un “Liesma”.Par sevi: Optimiste un ašs cilvēks, kurš ātri aizsvilstas, bet ilgi nedusmojas.
