No augusta sākuma Valmiermuižas parka apmeklētājiem ir iespēja uzzināt par Latvijas hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustību 18. gadsimtā, noklausoties latviešu zemnieku un Valmiermuižas nomnieces Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes pašrakstītos dzīvesstāstus, ko ierunājuši aktieri – Māra Mennika un Ivo Martinsons.
Dodoties pastaigā uz Valmiermuižas parku, lieti noderēs viedtālrunis, ar kuru var noskenēt kvadrātkodus, kas izvietoti uz soliņiem ap kokiem. Parkā sev ērtā laikā iespējams izzināt četrus hernhūtiešu dzīvesstāstus: Skangaļu Jēkaba, Miķeļa Pētersona, Ķīša Pētera un Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes. Stāsti ir aizgūti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Unitātes arhīva Hernhūtē krājuma.
Valmiermuiža ir pirmās latviešu garīgās atmodas šūpulis – 18. gadsimta sākumā Valmiermuižā pievērsās izglītībai, sabiedriskajām un kultūras aktivitātēm. Ģenerāliene Magdalēna Elizabete fon Hallarte, kuras „sirds dega padarīt Latviju svētlaimīgu”, 1737. gadā iegādājās un uzdāvināja baznīcai Valmiermuižas diakonātam iecerēto vietu. Diakonāta telpās un pēc tam īpaši šim mērķim celtās ēkās Jērakalnā izveidoja skolotāju semināru gaišākajiem latviešu zemniekiem. Šo laika posmu dokumentē brāļu draudžu rokrakstu kolekcija, kura iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā – 2017. gadā tika iekļauti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā glabātie rokraksti, kas ir arī gandrīz vienīgā liecība par zemnieku kārtas dzīvi Latvijā 18. gadsimtā.
Iedvesmojoties no brāļu draudžu sludinātajām vērtībām un pirmajiem latviešu zemnieku rakstītajiem pašportretiem, 2021. g. novembrī tika radīta klausāmpastaiga „Gaismas lauks”, kur izskanēja hernhūtiešu dzīvesstāsti. Tā simbolizēja lauku, kurā modinātās izglītības un pašapziņas sēklas, gadsimtiem ritot, izaug gaismas ražā un valstsgribā, kas padara iespējamu neatkarīgu Latviju. Idejas līdzautori – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, LNB vadošā pētniece Beata Paškevica un Valmiermuižas kultūras biedrība.
Informāciju sagatavoja: Valmiermuižas kultūras biedrība
Reklāma