* * * Pārāk daudz slikta ir pasacīts – Nevajadzīga, lieka… Pārāk daudz labā ir noklusēts, Laupot citiem un sev mirkli prieka. Un brīnāmies, kāpēc dzīve mūs Pa melniem atvariem mētā, Nevis viegli paņem aiz rokas un rāmi Ieved ziedošā sētā. Varbūt vajag kaut reizi pamēģināt Pateikt to labo vārdos, Bet slikto noklusēt, nepasacīt, Sirdī sadedzinot kā sārtus. Un melnie atvari pazudīs Vismaz no mūsu ceļiem un takām. Es gribu visskaistākos ziedus sēt Apkārt nesaprašanās vrakam. Nē, iznīdēt to gan nevajag – Lai paliek, lai atgādina, Ka dusmas, ienaids gan mūžīgs ir, Bet pārāk daudz iznīcina. Tāpēc vajag daudz vairāk laba dot Pasaulei, kurā mītam, Lai varam vēl ilgi un daudzko spēt, Ne – izdzīvot tikai līdz rītam.
