Nu jau par aksiomu kļuvis teiciens, ka zemniekam grūti klājas visos laikos. Zināms arī tas, ka jebkuru likumu apstiprina izņēmumi. Tāda ir arī Limbažu novada Vidrižu pagasta zemnieku saimniecība “Sautlāči,” kuras īpašniece Kristīne Gulbe apliecina, ka viņi nekādu krīzi nejūt.
Saimniecībā ir divas nozares – kažokādu zvēru un ārstniecisko augu audzēšana. Jomas ir savstarpēji nodalītas un juridiski noformētas kā atsevišķas saimniecības. K. Gulbe kā īpašniece iznomā zemi znotam Jānim Ulmim, kurš savā platībā izveidojis ārstniecisko augu ekspozīciju, kāda, pēc viņa domām, ir vienīgā Baltijā. “Sautlāčos” lielāko peļņu dod šinšillu un paipalu audzēšana, toties minēto augu ekspozīcija, pēc augkopja domām, parāda, ko ikviens šajos laikos var izdarīt savā dārzā, nodrošinot sev veselīgu uzturu un arī iztikas līdzekļus, jo interese par dabas piedāvātajām zālēm mūsdienās ir liela. “Sautlāčos” izvēlētās jomas apliecina, ka laukos nebūt neklājas slikti, ja cilvēki spēj izdomāt kaut ko netradicionālu. Apgūt šo pieredzi uz “Sautlāčiem” bija aizbraukusi arī grupa lauksaimniecības speciālistu no Valkas, Smiltenes puses un Ēveles. Izbraukuma semināru rīkoja Vidzemes lauku attīstības birojs.Dārzā vairāk nekā 300 auguGalvenais apskates objekts saimniecībā bija lauks, kurā aug vairāk nekā 300 ārstniecības augu, kas savākti pa visu Latviju un daži atvesti arī no ārzemēm. Redzot, ka daļa atbraucēju pievērš uzmanību narcisēm, saimnieks J. Ulmis pasmaida un piebilst, ka tās te nav iedēstītas tikai skaistumam. “Šis nav daiļdārzs, bet derīguma funkcionālais dārzs, kurā sava vieta ir arī narcisēm. Ja romantiķi uzskata, ka zvaigznes debesīs ir tas pats, kas šie ziedi uz zemes, tad praktiķi savukārt novērtē to, ka ar narcišu sīpoliem var ārstēt alcheimera slimību,” saka J. Ulmis un tūlīt liek mums atminēt, kādēļ meitenes vainadziņus pin no margrietiņām? Viņš pats arī atbild: “Tādēļ, ka margrietiņas palīdz pret galvassāpēm.” Uzzinām vēl citas interesantas lietas, kaut vai to, cik vienkārši cilvēks var izdzīvot, uzņemot pilnīgi visas organismam nepieciešamās vielas. To nodrošinot viens no vērtīgākajiem pārtikas augiem – lucerna. Pietiekot no rīta apēst sešas ēdamkarotes uzbriedinātu lucernas dīgstu, lai cilvēks būtu paēdis visu dienu. Rīkojas pēc Hipokrāta norādēmAugu dažādība lauka ekspozīcijā tiešām ir liela. Saimniecībā aug vībotnes, vērmeles, estragons, baltie un balzāma biškrēsliņi, sarkanās uzpirkstenītes, spāņu salvijas, strutenes, mazās kapmirtes, Mandžūrijas arālijas, rožainās rodiolas, dzelzenes un daudzi citi ārstnieciskie augi. Saimnieks var nosaukt arī veselu rindu slimību, pret kurām zāles var atrast viņa dārzā. “Kā teica senais ārsts Hipokrāts: “Lai jūsu pārtika ir jūsu zāles un jūsu zāles – jūsu pārtika.” Es savā dzīvē rīkojos pēc šī principa, kaut jāatzīstas – ēdienkartes izvēlē esmu arī liels grēcinieks. Tomēr ik rītu apēdu pāris tējkarotes pašizgatavota augu pulvera. Agrāk biju ļoti jūtīgs pret saaukstēšanos. Izejot caur Rīgas Centrālo staciju, dabūju nedaudz caurvēja un jau biju slims. Tagad, kopš ģimenē uzturā lietojam šos augus, ne es, ne mani bērni neesam slimojuši. Pat neatceros, kad pēdējo reizi biju sasirdzis,” apliecina J. Ulmis.Pašam sava filozofijaĀrstniecisko augu dārzu viņš izveidojis, vadoties pēc savas filozofijas. “Jau Bībelē var izlasīt, cik lielu ģenētisko potenciālu Dievs ir ielicis cilvēkos, lai viņi varētu ilgi dzīvot. Rakstos lasām, ka cilvēki bez slimošanas nodzīvojuši 160 gadus un pat ilgāk. Tas, protams, bija ar noteikumu, ka uzturā lietos tikai dabas doto – elpos tīru gaisu, dzers tīru ūdeni un ēdīs ekoloģisku un sabalansētu pārtiku,” skaidro J. Ulmis. Viņš piebilst, ka šo jautājumu izpētē daudz darījis amerikāņu medicīnas zinātnieks Džoels Volloks, kurš savas dzīves laikā veicis 17 500 sekcijas cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri miruši dabīgā nāvē. “Beigās viņš secināja, ka visi cilvēki – gan miljonāri, gan nabagie – patiesībā miruši no bada, jo katram trūcis kaut kas no organismam vajadzīgajām vielām. Piemēram, ja organismā trūkst kalcija, var rasties vairāk nekā 147 slimību,” stāsta J. Ulmis. Viņš uzsver, ka visas organismam trūkstošās vielas cilvēks var iegūt no augu valsts. “Jau Hipokrāts savā laikā uzsvēra, ka cilvēkam vajadzīgs viss augs kopumā. Tas nav jāsaprot gluži tā, ka mums nepieciešams kartupelis no bumbuļa līdz laksta galotnei. Augu kopumā var uzņemt pulverizētā formā, jo, aplejot tēju, dažas vielas izdalās, bet dažas paliek lapiņās un cilvēks tās neuzņem,” skaidro J. Ulmis. Pēc Hipokrāta Romas ārsts Klaudijs Galēns uzskatīja, ka cilvēkam tomēr viss augs nav vajadzīgs, bet tikai vērtīgākais tajā. “Diemžēl turpmākā medicīna līdz pat mūsdienām gāja pa Galēna ceļu un tagad zinātnieki var tikai minēt, cik vesela būtu mūsu sabiedrība, ja cilvēce būtu izvēlējusies Hipokrāta metodi,” saka J. Ulmis.Jāievēro trīs nosacījumiAugu audzētājs skaidro arī to, kādēļ nereti cilvēki nesagaida cerēto labumu no augu tējām. “Man daži ir stāstījuši, ka pirkuši aptiekās vai Rīgas Centrāltirgū zāļu tējas, bet tās neko daudz nav līdzējušas. Lai augs strādātu, ir jāievēro trīs nosacījumi. Tam jābūt izaugušam ekoloģiski tīrā vidē, kurā nav minerālmēslu, herbicīdu un citu ķimikāliju. Savukārt, novācot augus, jāievēro mēness fāzes.Augu virszemes daļa jānovāc augošā mēnesī, jo tajā laikā tieši tur atrodas augu bioloģiski aktīvās vielas. Sakneņi jāvāc dilstošajā mēnesī, jo tad aktīvās vielas saplūst tur. Trešais nosacījums ir tas, ka, aplejot augus tējai, ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 45 grādus, jo pie augstākas temperatūras vitamīni un aktīvās vielas iet bojā,” skaidro J. Ulmis.Savas ārstniecisko augu ekspozīcijas izveidošanu J. Ulmis pamato ar to, ka nav redzējis citu alternatīvu. Pēc viņa domām, vislielāko ļaunumu cilvēku veselībai nodara Eiropas Savienības attīstīto valstu ražotā pārtika, kurā ir daudz mākslīgi sintezēto vielu. No ķimizētas pārtikas sabiedrībai tikpat kā neesot iespēju izglābties, un tās pieplūdums tirgū kļūst tikai lielāks. Tādēļ vajag radīt aizsardzību un viņš to izdarījis, izveidojot šo dārzu.Protams, var apstrīdēt daļu J. Ulmja teiktā. Kā izteicās daži no semināra dalībniekiem, galvenais ir tas, kas atrodas cilvēka galvā. Ja viņš pats ir pārliecināts, ka nodarbojas ar veselīgu dzīvesveidu, tad arī jūtas vesels. Savukārt Vidzemes lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele uzskata, ka nevar ignorēt arī farmakoloģijas nozīmi, bez kuras nav iedomājama veselības atgūšana smagas saslimšanas gadījumā.Tomēr galvenais ir tas, ka J. Ulmis atradis, ko darīt un ar ko pastāvēt šajos laikos laukos, un parāda arī citiem, ka ikviens var atrast kaut ko sev, lai nebūtu jādomā par krīzi.
