Šonedēļ masu medijos parādījās ziņa, ka valdība izvērtējusi padarīto savā deklarācijā ierakstīto uzdevumu izpildē un secinājusi, ka daudz kas no solītā ir īstenots.Informācija par paveikto aprobežojas ar paziņojumu, ka izdevies apcirpt tēriņus, samazinot algas, pensijas un pabalstus. Vēl gan arī minēts, ka esot izstrādāti priekšlikumi ekonomikas atveseļošanai un samazināti birokrātiskie šķēršļi uzņēmējdarbībai. Tas, ka ir apgriezti iedzīvotāju ienākumi, ir skaidrs, tāpat kā tas, ka apcirpšanas šķērēs no pašu politiķu algām iebīdīta tikai maza daļiņa. Par uzņēmējdarbības veicināšanu un ekonomikas atveseļošanu gan sabiedrībai nekas nav zināms, kā tikai dažu profesionālu ekonomistu, to skaitā Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un tautsaimniecības eksperta Mārča Dzelmes secinājums, ka arī turpmāk gaidāms tautsaimniecības kritums. Lepoties ar to, ka strādājošiem samazināti ienākumi un vienai no sociāli neaizsargātajām grupām – pensionāriem – ar stiprākā tiesībām atņemta daļa no nopelnītā, maigi izsakoties, nav ētiski. Ja tādi var būt valdības nopelni, tad gandrīz vai gribas atcerēties slaveno Ļeņina frāzi, ka arī ķēkša var pārvaldīt valsti. Šie izpildītie uzdevumi valstī diemžēl tikai mazina dzīves līmeni un iedzīvotāju labklājību, tādēļ diez vai izdarītais būtu saucams par panākumu. Savukārt apņemšanās nākotnē ieviest vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu rada bažas, ka atkal tiks palielināts birokrātijas aparāts. Pats premjers to visu sauc par vienmērīgu virzīšanos uz priekšu. Šķiet, mums grib iemācīt ciparus skaitīt nevis uz priekšu, bet ačgārni.
