Ieviešot lauksaimnieciskajā ražošanā modernas tehnoloģijas, daudzi zemnieki bankās ir paņēmuši kredītus.
Ieviešot lauksaimnieciskajā ražošanā modernas tehnoloģijas, daudzi zemnieki bankās ir paņēmuši kredītus, bet daudzviet Latvijā nelabvēlīgie laika apstākļi ir apgrūtinājuši graudu novākšanu, tādēļ daļa zemkopju lēš, ka var rasties problēmas aizdevumu nomaksāšanā.
Šā iemesla dēļ Zemkopības ministrija Eiropas Komisijā ir vērsusies ar lūgumu Eiropas Savienības tiešos maksājumus par platību apstrādi zemniekiem izmaksāt ātrāk.
Kā informē LETA, vienoto platību maksājumus bija paredzēts izmaksāt decembrī, bet Zemkopības ministrija to lūdz izdarīt, sākot ar 16. oktobri. Ministrija ir nolēmusi palīdzēt graudu audzētājiem panākt arī atvieglotus nosacījumus kredītu nomaksā. Lai noskaidrotu, vai tas iespējams, 2. septembrī Zemkopības ministrijas vadība tiksies ar banku pārstāvjiem.
Kā skaidro vairāki sējumu kopēji, lietavās ir cietusi graudu kvalitāte, tādēļ saimnieki iekūlumu esot spiesti pārdot par ievērojami zemāku cenu lopbarībai. Mazāki ieņēmumi, pēc zemkopju domām, varētu radīt problēmas kredītu maksājumu veikšanā.
Nav gan īsti skaidrs, kādu kārtību Zemkopības ministrija ir paredzējusi atvieglojumu lūgšanā kredītu nomaksā, pēc kuras noteikt, kam tie pienākas. Proti, laika apstākļi visā Latvijā nav vienādi. Ja vienā vietā līst, tad citur spīd saule. Augusta sākumā, piemēram, Valkas rajonā laiks graudu audzētājiem bija ļoti labvēlīgs, toties Valmieras pusē bieži lija. Kā informēja Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele, mēneša pirmajās divās nedēļās Vidzemes agroekonomiskajā apvienībā lielāko kvalitatīvu graudu iekūlumu piegādāja tieši Valkas rajona zemnieki. Arī paši zemnieki atzina, ka laika apstākļi nemaz tik slikti nav un labības pļauju varot veikt gluži raiti. Tāda situācija ir arī citviet. Ir saimnniecības, kurās līdz šim izdevies iegūt augstvērtīgus graudus, un ir sējumu platības, kuras sabojājušas lietavas.
Pati Zemkopības ministrija gan vēl līdz šim nav domājusi par kompensāciju izmaksām tiem zemniekiem, kuriem zaudējumus radījušas lietavas. Ministrijas vadība attaisnojas, ka šogad zemnieki tādas saņēmuši jau vairākas. Kompensācijas ir izmaksātas par janvāra vētras nodarītajiem postījumiem, kā arī no knišļu uzbrukumiem cietušo ganāmpulku īpašniekiem. Pavisam zemniekiem šogad kompensācijās ir izmaksāti vairāk nekā pieci miljoni latu.
