Un šovs var sākties!

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām vēl divi mēneši, bet vairāksolīšanas šovs jau uzņem apgriezienus, partijas kopā ar kandidātu sarakstiem iesniedz arī savas programmas, proti, darbu sarakstu, ko apņemas realizēt nākamo četru gadu laikā, ja izdosies iekļūt Saeimā. Solīšanas laiks ir sācies.

Skaidrs, ka vēlētāja atmiņa ir īsa, spriestspēja ierobežota, tāpēc solīt var teju visu, kas izklausās ticami vai ļauj cerēt uz labāku dzīvi nākotnē. Atšķiras arī veidi, kā politiskie spēki vilina mušas pie savām ievārījuma burkām.

Tie politiskie spēki, kas pie varas turas jau kādu laiku, savos solījumos ir mērenāki, šķietami reālistiskāki, cenšas nesasolīt pārāk neizpildāmas lietas. Tie, kas ir pārstāvēti Saeimā, tomēr šķietami bažījas par savu nākotni tajā, cenšas potenciālajam vēlētājam parādīt, ka partijā notiek pārmaiņas. Parasti tā ir vārdu “jaunā” un tamlīdzīgu pievienošana esošajam nosaukumam, vai, cerot uz vēlētāju vientiesību, liek tos pašus vēžus tajās pašās kulītēs, uz priekšvēlēšanu laiku paziņo, ka vairs neuzskata tā, kā uzskatīja vēl pirms nedēļas, apgalvojot, ka vecie vēži ir mainījušies.

Īpaši skaļi šoreiz ir tādi spēki, kuru līderi, kas savulaik iztērējuši vēlētāju uzticību un, acīmredzot, arī iegūto kapitālu, vēlmē tikt atpakaļ, kā paši to sauc – “pie siles”, izvēlējušies taktiku spēlēt uz neapmierināto jūtām un ir neslikti padarījuši mājasdarbu, pētot neapmierinātās sabiedrības daļas noskaņojumu. Nepatīk vakcīnas? Atcelsim prasību vakcinēties vispār! Nepatīk homoseksuāļi? Mēs iestājamies par “ģimenes un kristīgajām vērtībām”! Nepatīk maksāt nodokļus? Nost ar nodokļiem! Latvija šķiet atpalikusi valsts? Astoņos gados Latvija kļūs par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē!

Tiesa, astoņus gadus mums jau reiz solīja, un starp tiem, kas toreiz bija “pie siles”, bija arī šā brīža astoņu gadu solītāji. Astoņu pārticības gadu solījumi beidzās ar astoto gadu – 2008. gada krīzi.

Tomēr vēlētājs, kā jau minēts, ir lētticīgs, naivs, ar īsu atmiņu un vāju spriestspēju, tāpēc pienācis solīšanas laiks, un tirgū, kā zināms, vairāk pārdod tas, kam skaļāka rīkle un krāšņāka reklāma.