Pagājušajā nedēļā valsts lielāko graudu pārstrādes uzņēmumu vadītāji brīdināja, ka no šā gada ražas ceptā maize, iespējams, kļūšot dārgāka.
Pagājušajā nedēļā valsts lielāko graudu pārstrādes uzņēmumu vadītāji brīdināja, ka no šā gada ražas ceptā maize, iespējams, kļūšot dārgāka, jo slikto laika apstākļu dēļ no zemnieku nodotajiem graudiem tikai neliela daļa derot pārtikai, tādēļ graudus miltu malšanai un maizes cepšanai vajadzēšot importēt. Tas sadārdzināšot ražošanas izmaksas.
Pašiem zemniekiem no tā gan nekāda labuma nebūs, jo graudu iepirkuma cenas ir tādas pašas kā pērn. Akciju sabiedrības “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Andris Sedmalis LETAi skaidro, ka importētās labības cenas sadārdzina transporta izmaksas, piebilstot gan, ka uzņēmuma prioritāte ir iegādāties Latvijā audzētos graudus. Pēc pārstrādātāju uzskata — ja piepildīsies vispesimistiskākās prognozes, tad par importētajiem graudiem vajadzēs maksāt līdz 20 procentiem vairāk un gluži dabiski, ka automātiski dārgāki kļūšot arī miltu produkti.
Savukārt paši zemnieki gan neredz pamatu maizes cenas palielinājumam, jo par daļu nodoto graudu viņi saņēmuši pat mazāku maksu kā pērn, turklāt neuzskata, ka raža ir sliktāka kā pagājušajā sezonā. Ērģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons ir pārliecināts, ka attaisnošanās ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un mazo pārtikas graudu iekūlumu ir maizes ražotāju kārtējais triks, lai uz zemnieku rēķina gūtu lielāku peļņu. “Protams, ražas sezonas sākumā lietus lija un nelabvēlīgi ietekmēja graudu kvalitāti, bet, pēc manām domām, tas vēl nav iemesls, lai palielinātu maizes un miltu cenu. Mums, zemes apstrādātājiem, neviens nedomā paaugstināt maksu par nodoto produkciju. Tas tā ir bijis visu laiku, ka zemnieki paliek muļķa lomā,” saka V. Jansons.
Saceltā ažiotāža par iespējamo maizes sadārdzināšanos jau ir atradusi dzirdīgas ausis pārtikas tirgotāju vidū, jo vairākos lielveikalos maize par dažiem santīmiem dārgāka kļuvusi jau tagad. Viss notiek tāpat kā pirms degvielas sadārdzināšanās. Arī tad eksperti benzīna cenu kāpumu vēl tikai prognozēja, bet degvielas tirgotāji tūlīt uz to reaģēja, palielinot naftas produktu vērtību. Tāda rīcība ir izdevīgu apstākļu izmantošana savā labā, nevis nepieciešamība preces pārdot dārgāk.
Protams, šis ražas laiks nav īpaši labvēlīgs kvalitatīvu pārtikas graudu ieguvei. Daudzi zemnieki lietavu dēļ daļu novāktās ražas ir spiesti pārdot kā lopbarības graudus. Iespējams, tik tiešām šā iemesla dēļ trūkstošo pārtikas graudu daudzumu vajadzēs iepirkt ārzemēs, bet par to daļa vainas jāuzņemas valdībai. Jau pērn lielākie graudu audzētāji zemkopības ministram ieteica sniegt atbalstu kalšu jaudu palielināšanā, lai mitros laika apstākļos operatīvi varētu izžāvēt graudus. Valdība atbalstu gan piešķīra, bet nepārdomāti. Tas bija noteikts 30 procentu apmērā no jaunas kaltes izmaksām, bet nedrīkstēja būt lielāks par 10000 latu. Tas nozīmē, ka žāvēšanas iekārta nevar būt dārgāka par 30000 latu. Tādas kaltes neder lielsaimniekiem, jo viņiem vajadzīgas jaudīgākas iekārtas, bet nelielu sējumu platību īpašniekiem tas tik un tā ir pārlieku dārgi un nav izdevīgi. Šā iemesla dēļ uz atbalstu pieteicās ļoti maz zemnieku. Iznākums ir redzams tagad, kad graudus kārtējo rudeni nevar pienācīgi izžāvēt un liela to daļa jāpārdod lopbarībai. Savukārt valdības paziņojums, ka pret inflāciju vairs nav jēgas veikt pretpasākumus, jo tā samazinoties, rokas rīcībai atraisa pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, kuri, saprotama lieta, neatstās neizmantotu nevienu izdevību, lai nopelnītu.
Cietēja, kā parasti valdības nepārdomātas rīcības dēļ, ir tauta, jo bez maizes nevar iztikt. Pilsoņi vienmēr samaksā par valsts varas kļūdām.
