Turpinās iesākto (publicēts 3. augustā) dāma: Nu ko. Virzām tālāk rajona darboņus. Būs, kas koordinē nabaga Valkas novadu. Paveicās Smiltenei un Strenčiem. Pensionāru saite mūsu novadā garantēta. Interesanti, cik vēl rajona padomes darbinieku jāiekārto par vadītājiem?Ivars B: Sociālajā jomā būs ļoti daudz darāmā. Šķiet, Valkas novadā nevar samierināties ar vēlēšanu rezultātu. Abas kandidātes ir neapšaubāmi profesionāles šajā jomā, izšķirošo lomu šeit spēlēja piederība politiskai partijai. Tāpēc, aktīvi iesaistoties politiskajos procesos, neesiet malā stāvētāji! Sabiedrību veidojam mēs paši.Likvidē divas skolas (publicēts 1. augustā)Nesaprotu: Kā ir ar tām likmēm? Ja Brantos ir vairāk skolēnu un mazāk skolotāju, kā var iznākt mazāka likme??? Bet nu labi, tas tik tā… Žēl skolotāju, kas paliks bez darba, un skolēnu, kam jāmācās būs citās skolas, jāmaina vide utt… Un kur mūsu pirmsvēlēšanu solījumi, ka nevienu skolu neslēgs ciet???? Valentīns Evertovskis: Vēsture attīstoties pa apli. Skumīgi, bet fakts. Smiltenes novadā pieņemts lēmums, kas ir krasi pretējs tam, ko pieņēma pirms apmēram 88 gadiem. Tad ar sajūsmu cilvēki uzņēma ziņu par Brantu un Mēru muižu nacionalizāciju un muižu ēku nodošanu par velti izglītības iestāžu vajadzībām. Tika ierīkotas divas labas skolas. (Tas vēsturei.) Tajās mācījās, arī mācīja daudz talantīgi skolnieki, skolotāji, kas vēlāk sekmīgi strādāja, guva panākumus visā pasaulē. Šodien daži speciālisti uzraksta ciparus, uzliek nez kam izdomātas normas un izdara secinājumu: tas par dārgu, tas neizdevīgi – skolas jālikvidē. Ārēji viss korekti. Pasaules prakse – ASV Aļaskas štats pat 20 bērniem cenšas saglabāt skolu dzīves vietas tuvumā. Lai nu kur, bet ASV prot skaitīt naudu. Ko šie lēmumi parāda – tikai to, ka risinājumam ir pieiets formāli. Pretējs piemērs – nelaiķis dakteris Krūmals 1994. gadā, kad bija milzīgas grūtības Smiltenes slimnīcai, ņēma “rokās cepuri “, gāja pie vietējiem uzņēmējiem un lūdza ziedot naudu slimnīcas vajadzībām. Uz 15 gadiem izglāba slimnīcu. Tas būtu otrs veids, kā risināt problēmu. Un tā dzīvē notiek visās jomās. Visur var atrast risinājumus, vajadzīgs domāt, meklēt informāciju, analizēt un pieņemt nākotnei izdevīgākos lēmumus.Kādu lēmumu lai tagad pieņem likvidējamo skolu 15 pedagogi, kā lai nodrošina savu eksistenci? Un tie nav ne mežcirtēji, ne traktoristi vai šoferi – monotona darba veicēji, bet speciālisti ar labu izglītību, pieredzi, prasmi ikdienā mācīt, likt domāt, analizēt bērnu attīstību un koriģēt to. Tie ir 15 domāt spējīgi cilvēki. ASV jau pusgadsimtu katru gadu piesaista no visas pasaules 40-50 tūkstošus domāt spējīgus cilvēkus. Un tur slēpjas tās panākumu atslēga.Cienījamie bijušie kolēģi, man ir kauns par Jums. Kāpēc, zinot jau ilgus gadus, ka Jūsu skolām draud slēgšana, nemeklējāt risinājumus? Kāpēc skolu likteni ļāvāt izlemt ar to dzīvi pilnīgi nesaistītiem cilvēkiem? Cilvēkiem, kuri nezina ne Jūsu, ne skolu stiprās puses, ne ar to saistītās tradīcijas, nopelnus, ne perspektīvās iespējas, pēkšņi jāpieņem lēmums par apmēram 100 cilvēku likteni, it īpaši brīdī, kad valstī ir tik smags periods. Tas, ka Jūs nerīkojāties paši, aktīvi nenācāt pie deputātiem ar konkrētiem novada attīstību veicinošiem priekšlikumiem, ir milzīgs mīnuss novada attīstībai. Neviens neciena tos, kas pats sevi neciena. Es līdzīgās situācijās uzdodu jautājumu – kā šo jautājumu risinātu vācieši, kā angļi, kā japāņi? Par vāciešiem droši saku, ka viņi septiņas reizes nomērītu un tikai tad nogrieztu. Cienījamie deputāti, novada domes vadība, uz Jūsu morālās atbildības paliek Brantu un Birzuļu skolas ēku liktenis. Cieniet sevi, savus vecvecākus un pieņemiet novada attīstību veicinošus lēmumus šajā jautājumā. Nobeidzot – optimismu Jums, bijušo Birzuļu un Brantu skolu pedagogi! Ir gaišākas dienas, ir tumšākas… un atkal nāk gaišākas.Ņems vairākus kredītus (publicēts 1. augustā) rrrr: Lai ņem kredītus. Ja viss apstāsies, sāksies vel lielāks bezdibenis.pārdomas: Pats skumjākais ir tas, ka tos iesāktos objektus iesākuši iepriekšējā sasaukuma deputāti, t.i., līdz ar to, kaut arī objekti it kā būtu vēlami un vajadzīgi, neviens nav padomājis un paskaitījis, cik tie izmaksās pašvaldībai – to uzturēšana, ekspluatācija, un viss no tā izrietošais. Kāda rentabilitāte šiem objektiem būs. Kāds man var oponēt, ka “štrunts”, cik tas maksā, galvenais, tas vērsts uz cilvēkiem. Labi, piekrītu, bet, ja tas apēd līdzekļus, kas nepieciešami tiem cilvēkiem, kam šie objekti un aktivitātes nemaz nav nepieciešamas un krīzes apstākļos nav pieļaujamas? Kas atbildēs par šiem kredītiem, kas ņemti uz 20 – 30 gadiem, kas gala rezultātā sniegs tikai lielus izdevumus pašvaldībām? Kam būs politiskā atbildība? Nodokļu maksātājiem, objekta lietotājiem, pašvaldībai vai projekta realizētājiem? Ja šodien kredītu saistības jau visā novadā veido 7 miljonus latu plus vēl tas, ko grasās ņemt, lai realizētu pietiekami ambiciozus, bet vai ekonomiski pamatotus projektus, man liekas, beidzot jāapstājas un jāpadomā par nākotni un tām saistībām, ko uzliekam saviem bērniem, mazbērniem…: Kredīts ir nepieciešams, lai nodrošinātu naudas plūsmu – jo ES naudu atgriež, kad projekts ir realizēts. Neesmu redzējis atmaksas grafikus, bet domāju, ka tas ir īstermiņa kredīts. Tie nebūs nekādi 20 – 30 gadi.
