Divu nedēļu laikā kopš vilku medību sezonas sākuma Latvijā jau nomedīti 11 vilki, zina Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš. Arī 2009./10. gada vilku medību sezonas laikā iegūtās ziņas tiks izmantotas lielo plēsēju un pārnadžu – aļņu, staltbriežu – monitoringiem.“Monitoringi tiek veikti saistībā ar to, ka vilki Eiropā ir aizsargājamo dzīvnieku statusā un bez šādiem pētījumiem vilku medības Latvijā vispār nevarētu notikt,” skaidro J. Ozoliņš, kurš ir arī plēsēju monitoringa vadītājs. Pagājušās medību sezonas laikā Latvijā nomedīja 200 vilku, šogad un nākamgad līdz 31. martam pagaidām atļauts nomedīt 150. “Sasniedzot šo skaitu, vērtēsim, vai dzīvnieki nomedīti vienmērīgi visā valsts teritorijā, vai kādā reģionā vērojams lielāks nomedīto dzīvnieku skaits nekā citviet,” skaidro J. Ozoliņš. Pēc datu analīzes pieņems lēmumu palielināt limitu vai nē. Jau pirmajā medību dienā viens vilks nomedīts Madonas pusē, pārējie vēlāk Ziemeļkurzemē un Vidzemē, vairāki arī Sēlijā, zina J. Ozoliņš. Skaitu cītīgi kontrolēVienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas informācijai par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām jānonāk VMD Medību daļā. Arī par katru vilku, kurš gājis bojā uz autoceļa vai atrasts beigts, atradējam jāziņo mežniecībai vai VMD Medību daļai. “Jau kādus desmit gadus vilku skaits Latvijā ir stabils, tas nepieaug proporcionāli stirnu un staltbriežu skaitam,” zina monitoringa vadītājs. Ik gadu Latvijā tiek nomedīta apmēram puse no te mītošajiem vilkiem. Lietuvā un Igaunijā esot nedaudz citādi vilku medību noteikumi, tāpēc pierobežas rajonos tie ienākot no kaimiņiem. “Daļa no nomedītajiem dzīvniekiem tiks izmantoti sīkākai izpētei. Lai noteiktu vilku vecumu, vāks vilku tēviņu ilkņu saknes. No vilku mātītēm ievāks reproduktīvos orgānus, lai novērtētu, cik mazuļu tai bijis iepriekšējā metienā. Pēc katra parauga gan uz vietas nebrauksim. Izlases veidā vienmērīgi visā Latvijas teritorijā uzdosim noteiktiem cilvēkiem parūpēties par paraugu savākšanu un uzglabāšanu,” norāda J. Ozoliņš. Stirnas medī kolektīviIzpētot nomedīto vilku kuņģa saturu un dzīvo atstātos ekskrementus, pētnieki vērtē, ka barības avots numur viens vilkiem ir stirnas un staltbrieži. Īpaši Kurzemē un Zemgalē. Otro vietu ieņemot mežacūkas, trešajā vietā – bebri, tomēr to īpatsvars esot salīdzinoši neliels. “To var izskaidrot tā, ka pārnadžus vilki medī barā, bet uz bebriem vilks iet vienatnē. Bebri nav viegli noķerami, bet vairākiem vilkiem no viena medījuma nepietiks. Lielāks vilku bars vienā reizē nomedī vairākas stirnas,” vilku barošanās paradumus raksturo J. Ozoliņš. Lai vilki “nenorej”Valsts meža dienesta mājaslapā pieejamas ziņas par pēdējos gados vilku nodarītajiem zaudējumiem lopu turētājiem. 2006. gadā saņemtas ziņas par 43 vilku noplēstām aitām, trim kazām un 17 teļiem, bet 2008. gadā reģistrētas 39 aitas un sešas kazas, savukārt teļi izsprukuši sveikā. Arī šogad saņemtas ziņas par Neretas un Dundagas apkaimē no vilku uzbrukumiem cietušiem mājdzīvniekiem. AS “Latvijas valsts meži” Dienvidkurzemes virsmežniecības medību daļas inženieris Ainars Dadzis skaidro, ka iedzīvotājiem par plēsēju nogalinātiem vai saplosītiem mājlopiem noteikti jāziņo mežsargam vai tuvākajai mežniecībai. “Uz notikuma vietu noteikti aizbrauks speciālists, lai izpētītu pēdas un noteiktu, vai pie vainas tiešām vilki vai klaiņojoši suņi. Saistībā ar monitoringu, mežniecībās ir jāaizpilda īpašas anketas par šādiem gadījumiem. Droši vien tiem, kuri mājdzīvniekus apdrošinājuši, arī noderēs mežniecības izziņa, ” norāda A. Dadzis. “Drošāk noteikti ir mazos mājdzīvniekus pa nakti laukā neatstāt vai nesiet divas naktis pēc kārtas vienā un tajā pašā vietā,” padomu dod J. Ozoliņš.
