Smiltenes novadā demontēti divi pieminekļi, demontēs vēl vienu

Saeimas šā gada 16. jūnijā pieņemtais likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” paredz, ka padomju armiju slavinošie pieminekļi visā teritorijā jādemontē līdz novembra vidum, taču to darīt var jebkurā brīdī. Divi šādi pieminekļi Smiltenes novadā jau tikuši demontēti.

Kā stāsta Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece teritorijas pārvaldības un sadarbības jautājumos Evija Zurģe, Smiltenes novadā šādi pieminekļi tika apzināti jau maijā – vēl pirms tam, kad tika pieņemts šāds likums. Informācija pagastos tika apkopota no tā, ko zināja stāstīt pārvalžu vadītāji, novadpētniecības darbā iesaistītie cilvēki, bibliotēkās un muzejā pieejamā informācija par pieminekļiem un piemiņas vietām. “Kad sākās diskusijas par šo tēmu, apzinājām situāciju, mums zināmos pieminekļus un secinājām, ka teju katrā pagastā ir ar kara tematiku saistīti pieminekļi, kopā tika apzināti 11,” stāsta E. Zurģe.

Pēc pieminekļu apzināšanas tālāk sekojis darbs pie izvērtēšanas, kāds tad ir šo pieminekļu mērķis, kur tie atrodas un tamlīdzīgi. “Nebūt nav tā, ka jādemontē visi šie pieminekļi, jo likums ļauj saglabāt piemiņas objektus, kas atrodas kritušo karavīru vai kara upuru apbedījumu vietās. Secinājām, ka lielākā daļa no tiem nav padomju armiju slavinoši un atrodas oficiālās apbedījumu vietās, rezultātā izkristalizējās, ka jādemontē tikai divi pieminekļi. Viens no tiem bija piemineklis kritušajiem Sarkanās armijas karavīriem Jaunajā parkā Smiltenes pilsētā un otrs, kas atradās uz Palsmanes–Variņu pagasta robežas (Variņu pagastā), kas bija veltīts Otrā pasaules kara Stražu kaujas piemiņai. Maija beigās domes priekšsēdētājs izdeva rīkojumu par šo pieminekļu demontēšanu Smiltenes novadā, un līdz jūnija beigām tie arī tika demontēti,” skaidro E. Zurģe un dara zināmu, ka attiecīgi vēl pirms šo pieminekļu demontāžas Smiltenes novada muzeja darbinieki veica fotofiksāciju un arī rakstiski piefiksēja demontāžas faktu, tātad turpmāk muzejā būs atrodama informācija, ka šādi pieminekļi Smiltenes novadā reiz bijuši.

Tikmēr 14. jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts”, kuros uzskaitīti 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošie pieminekļi, piemiņas zīmes, piemiņas vietas un citi objekti, kas jādemontē. Tur iekļauts arī piemineklis Gaujienas pagastā – kaujas vieta, kur 1944. gada septembrī Sarkanās armijas daļas forsēja Gauju. Tas atrodas privātā teritorijā, un līdz šim Smiltenes novada pašvaldības rīcībā nav bijusi informācija par šo objektu. “Par šo pieminekli iepriekš neko nezinājām, tāpēc tā demontēšana vēl tikai būs. Likuma kārtībā ir paredzēts, ka domē jāpieņem lēmums par šī pieminekļa demontēšanu. To domes sēdē plānots izskatīt un pieņemt lēmumu augustā,” pamato E. Zurģe.

Atgādināsim, ka jūnijā stājās spēkā likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.