Iesākumā vēlos uzdot retorisku jautājumu – kādam jābūt labam policistam? Noteikti tādam, pie kura iespējams pieiet klāt un vērsties pēc palīdzības, no kura varētu saņemt nepieciešamo skaidrojumu, kā arī tādam, ar kuru godīgam pilsonim būtu vēlme sadarboties. Taču mūsu sabiedrībā šādas prakses nav, un pamatā attieksme pret policistiem ir negatīva. Kas tad ir tas, kas mudina cilvēkus izvēlēties šo profesiju?Izvēlas būt par policistēmArvien vairāk policista profesiju izvēlas tieši meitenes, viņu vidū arī palsmaniete Inga Āboliņa un variņiete Egita Saliņa. Viņas jau pusotru gadu mācās Valsts policijas koledžā. Meitenes uzskata, ka policistam jābūt godīgam, pašaizliedzīgam, gatavam upurēties un pacietīgam, kā arī lojālam pret valsti un sabiedrību. Protams, nevar iztikt arī bez profesionālās sagatavotības. Viņas atzīst, ka jau sen pirms iestāšanās koledžā zinājušas, ka grib mācīties par policistēm.“To izlēmu vidusskolā, jo ļoti ieinteresēja šī profesija. Salīdzinot ar citām, tā man ir vispiemērotākā, jo ļoti gribējās strādāt ko tādu, kur būtu iekļauts darbs ar cilvēkiem, kā arī sportiskās aktivitātes. Nevaru iedomāties sevi strādājam citā sfērā,” stāsta Egita. Arī Inga norāda, ka viņa savu nākotnes profesiju bija izdomājusi jau vidusskolā. “Zināju, ka to vēlos, un gāju uz mērķi,” saka Inga.Liela loma praksēmLai kļūtu par policistu, sākumā jāpabeidz arodizglītības programma. Tā sastāv no septiņiem mācību un trīs prakses mēnešiem. Pēc šī laika iegūta vidējā profesionālā izglītība un specializācija policijas darbā. Pēc tam var iestāties Valsts policijas koledžā. Te mācību ilgums ir divi ar pus gadi, un tiek iegūta pirmā līmeņa augstākā izglītība pēc izvēlētās specializācijas. Arodizglītības programmu meitenes jau pabeigušas. “Kopā mācāmies jau divarpus gadus. Pa šo laiku esam apguvušas tiesiskos jautājumus, darbu ar cilvēkiem, kā arī tuvcīņu, šaušanu un visus humanitāro zinātņu tiesību jautājumus,” pastāsta Egita. Inga piebilst, ka kopā bijis daudz un dažādu interesantu mācību.“Esam mācījušās ķīlnieku sagūstīšanu, atbrīvošanu, kā arī ar vardarbību ģimenēs saistītos jautājumus. Var teikt, ka esam apguvušas visus pamatus, kas nepieciešami policijas darbā. Tagad atliek vēl iegūt tās teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas mūsu nākotnes specializācijā. Turklāt tikai teorija nedod nepieciešamās prasmes, lielu lomu spēlē tieši prakses, kur teoriju apgūstam praktiski,” pastāsta Inga. Viņas ir savā īstajā vietāMeitenes vienbalsīgi atzīst – viņas sev izvēlējušās īsto profesiju. “Pastāv uzskats, ka mācīties par policistu nieks vien ir, bet tā nebūt nav. Ikvienam, kurš apsver domu apgūt šo amatu, ieteiktu vispirms visu kārtīgi apsvērt. Protams, svarīga ir fiziskā sagatavotība, taču tas nav galvenais. Tikpat nozīmīgas ir humanitārās zinātnes – krimināltiesības, administratīvās lietas, kriminālprocess un citas,” norāda Inga. Egita piebilst, ka tā viennozīmīgi ir arī bīstama profesija, jo nākas saskarties ar dažādiem cilvēkiem. “Tādēļ jāmācās cītīgi, jāstrādā pašam ar sevi, lai pēc tam darbā nebūtu jābaidās, ka kaut ko izdaru nepareizi un apdraudu savu vai citu dzīvības,” saka Egita.Sabiedrībā bieži dzirdēts, ka sievietes šim darbam nav piemērotas, jo tas ir vīriešu darbs, taču abas meitenes šim stereotipam nepiekrīt.“Tā noteikti nav. Varbūt dažās jomās sievietēm ir grūtāk, piemēram, fiziski, taču tas nav šķērslis, lai pilnvērtīgi pildītu savus darba pienākumus. Kādreiz šajā darbā pastāvēja diskriminācija, bet šobrīd noteikti nē, manuprāt, darba iespējas ir vienādas,” uzskata Inga.Egita norāda, ka viņu skolā meitenes pašreiz sastāda aptuveni 40 procentus no kadetu kopējā skaita.Par nākotni skaidrības navMeitenes uzskata, ka negatīva attieksme pret policistiem un viņu darbu pārsvarā ir cilvēkiem, kuri paši kādreiz ir pārkāpuši likumu.“Ja visi ievērotu noteikumus un dzīvotu saskaņā ar likumiem, tad pret policijas darbiniekiem pretenziju nebūtu. Taču, ja cilvēkam ir problēmas ar likumu un viņu aiztur, protams, tas šai personai ir nepatīkami. Un tur tas negatīvisms rodas,” domā meitenes. Viņas uzskata, ka, spriežot pēc pašreizējās situācijas valstī, noziedzība noteikti palielināsies.“Šobrīd cilvēkiem nav darba. Ir, kas uzskata – ja iztiku nevar nopelnīt likumīgā veidā, tad tas jādara nelikumīgi. Policijas darbinieki savu darbu noteikti dara un darīs kā līdz šim. Centīsies apkarot noziedzību un palīdzēt sabiedrībai, cik viņu spēkos, bet jāatceras, ka arī policisti ir tikai cilvēki,” saka Egita.Inga un Egita norāda, ka, līdzīgi kā citās sfērās, arī par policijas darbu nākotnē skaidrības nav.“Pabeigsim skolu un tad skatīsimies, kāda būs situācija mūsu valstī.”
kādam jābūt labam policistam?
Smiltenietis Edgars“Manuprāt, labam policistam jābūt godīgam, saprotošam un ar humora izjūtu, tādam, kas neizmanto savu varu, bet dara savu darbu. Cik, man ir bijusi pieredze ar policijas darbiniekiem, šķiet, ka viņi vienkārši izmanto savu dienesta stāvokli un pauž varenību. Sievietes, kas strādā šo darbu, parasti liekas pārāk nervozas. Nezinu vai sava dzimuma dēļ, bet viņas vienmēr ir stresa pilnas, līdz ar to nevar izveidoties normāls kontakts. Protams, ne jau tāds, lai sarunātu “blatu”, bet tāds, kas ļautu normāli izrunāties un dotu iespēju saprast savu kļūdu.”Valmieriete Ieva“Gribētos, lai policijas darbinieks ir cilvēcīgs, nevis, piemēram, ja nepieciešama palīdzība, ierodas un gandrīz vai kā pēc grāmatas izdara visas nepieciešamās procedūras un aizbrauc. Ļoti nepatīk, ka bieži vien policisti iedomājas, ka viņi ir visvareni. Labāk būtu, ja policijas darbinieks būtu cilvēcīgāks un vienkārši izskaidrotu, kādā veidā pārkāpts likums, utt. Manuprāt, tad arī sabiedrības attieksme būtu savādāka.Uzskatu, ka sievietēm – policistēm šajā profesijā iet grūtāk nekā vīriešiem. Pirmkārt, sabiedrībā pastāv stereotipi, ka tas ir vīriešu darbs. Manuprāt, arī aizturamās personas viņas mazāk respektē.”
