Līdz 1. augustam var pieteikties pagaidu valsts atbalstam sēklkopībā. Jūlijā Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldes turpinās lauksaimnieku pieteikumu pieņemšanu valsts atbalstam. Tādējādi līdz 1.augustam vēl var pieteikties pagaidu valsts atbalstam sēklkopībā. Taču pieteikšanās pārējām valsts atbalsta programmām pakāpeniski jau ir noslēgusies. Lai pieteiktos valsts atbalstam lauksaimniecībā, pretendentam jāaizpilda iesniegums, kura forma atrodama LAD interneta mājas lapā www.lad.gov.lv. Aizpildītā veidlapa jāiesniedz tajā LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kur atrodas saimniecība un/vai atbalstāmā teritorija. 15. jūlijā Priekuļos notika ikmēneša Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulce. Sanāksmē piedalījās VRLA biroja vadītāja. Tajā Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji informēja par finansējuma samazinājuma rosinātajām strukturālajām izmaiņām. Šobrīd ministrijā no 15 departamentiem palikuši 9, bet no pagājušā gada strādājošajiem 311 darbiniekiem – 255. Finansiālā ziņā liels ieguvums ir likvidētās valsts sekretāra vietnieku štata vietas. Finansējuma daļā kopējais samazinājums ir 30%, no tiem atalgojumam paredzētais 41 milj. tiek samazināts uz 29 milj. latu. Savukārt septembrī un oktobrī ZM vēl jāsamazina 30% un 50% no aģentūrām, tātad jālikvidē trīs. Kā informēja ZM valsts sekretāre Dace Lucaua, tiks likvidēta zivju resursu aģentūra. Tiek analizēta arī citu aģentūru turpmākās darbības iespējas. Runājot par Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), jāatgādina, ka daļa funkciju, ko līdz šim apmaksāja valsts, tagad būs maksas pakalpojumi. Taču jāveido līdzsvars starp vietējo un importēto ražojumu kontrolēm, uzsvēra ZM speciālisti. D. Lucaua norādīja, ka domājot par valsts atbalstu lauksaimniekiem, šā brīža situācija valstī skaidri parāda, ka nākamā gada subsīdiju samazinājums būs radikāls, taču konkrētu skaitļu šobrīd nav.Mainās arī situācija ar lauku attīstības speciālistiem novados. Pašlaik finansējums ir nodrošināts aptuveni 70 konsultantiem, taču vēl tiks izskatīti pagastu attīstības indeksi un novadu iespējas daļēji finansēt speciālistu, LOSP dalībniekus informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. Sēdē tika nolemts tuvākā laikā organizēt 3 darba grupas, lai virzītu uz priekšu lauksaimniekiem nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, kas veicinātu lauku attīstību. Darba grupās tiks izskatīti tādi jautājumi kā mājražotāju iespējas realizēt savu saražoto produkciju veikalu tīklos, meliorācijas jautājumi un lauku attīstības speciālistu saglabāšana mazāk attīstītos novados. Sēdes dalībnieki apmeklēja zemnieku saimniecību “Svempji – 1”, kā arī dārzeņu un puķu siltumnīcas zemnieku saimniecībā “Kliģēni“.
