Itin bieži sarunās par politiku un Latvijas nākotni dzird sakām, ka attīstība un labāka dzīve sāksies tikai pēc paaudžu maiņas, kad valsts pārvaldes stūri rokās ņems tagadējā jaunatne. Tāds teiciens jau kļuvis populārs, un gluži neviļus ienāk prātā doma – vai jaunatnes vidū ir zinoši un apņēmīgi speciālisti, kuri vēlas savas zināšanas un enerģiju veltīt dzimtā novada un valsts izaugsmei?Valkas pagasta jaunietis Juris Žurovičs rada pārliecību, ka tādi jaunieši tiešām ir. Puisis Rīgas Tehniskajā universitātē apguvis ceļu būvdarbu organizatora specialitāti un domā mācīties tālāk, lai iegūtu bakalaura grādu. Viņam ir arī interese par politiku, bet gluži nesen Juris Valkas novada domē piedāvāja savu kandidatūru Valkas pagasta pārvaldnieka amatam.Par pārvaldnieku viņu neiecēla, bet pārliecinošais iecerētās koncepcijas izklāsts piesaistīja domes vadītāju uzmanību, un viņi painteresējās, vai jaunietis būtu ar mieru veikt arī kādu citu piedāvātu darbu. Deputāti neslēpa prieku, uzzinājuši par šāda jaunieša esamību novadā.Nolēmis turpināt izglītībuSākot sarunu ar Juri, vispirms vēlējos zināt, kādēļ viņš bija nolēmis pieteikties pagasta pārvaldes vadītāja darbam, kas nebūt nav viegls. Jārisina sociālie un saimnieciskie jautājumi, bieži jāpalīdz iedzīvotājiem atrisināt dažādas problēmas. J. Žurovičs atzīst, ka sākums interesei par sabiedriskām norisēm attiecināms uz laiku, kad viņš iestājies partijā “Demokrāti.lv”. “Tolaik tā bija vienīgā partija, kas bija pretimnākoša jauniešiem un kurā iestāšanās nebija īpaši sarežģīta. Partijā pieteicos Rīgā un te, Valkas pusē, atradu domubiedrus. Uz pārvaldnieka darbu kandidēju tādēļ, ka redzēju – nekas te apkārt īpaši nenotiek. Viss ir tā, kā ir, un no jauna nekas nerodas. Arī par jauniešiem un to, ko viņi vēlas darīt, interese ir diezgan maza. Man bija nodoms sniegt jauniešiem lielāku atbalstu, jo diemžēl jaunie tikpat kā vairs neatgriežas pagastā. Arī es šobrīd esmu bez darba. Ja neizdosies to dabūt, tad šo laiku izmantošu tālākai izglītībai, bet pēc tam, visticamāk, arī man nāksies doties uz ārzemēm,” spriež J. Žurovičs.Jāmainās domāšanai un attieksmeiCeļu speciālista profesiju J. Žurovičs izvēlējies tādēļ, ka jau labi sen patīkot darboties ar tehniku un strādāt ar cilvēkiem. Šajā profesijā tas viss apvienots. Turklāt kvalificēti ceļu meistari Latvijai vajadzīgi. Protams, arī atbildība par to, ko dara. “Es domāju, ka ceļu stāvoklis uzlabosies tad, kad mainīsies cilvēku uzskati un domāšana, un arī lielie politiķi vairāk sāks domāt par valsti. Cik esmu strādājis ceļu jomā, esmu pārliecinājies, ka ceļu būvuzraudzība ir ļoti slikta, jo daudzus var nopirkt,” saka J. Žurovičs.Pēc viņa domām, Latvijas valstsvīri rīkojas pilnīgi pretēji Igaunijas vadītājiem, tādēļ arī ceļu stāvoklis mums ir traģisks, bet kaimiņvalstī par ceļiem neviens nesūdzas. “Es uzskatu, ka Eiropas Savienības finansējums ceļu uzturēšanai ir liels un Latvijai patiesībā nevajag īpaši daudz naudas līdzfinansējumam. Pie mums politiķi vispirms ķeras pie lielo šoseju sakārtošanas, jo tas vairāk patīk viņiem pašiem un tas vajadzīgs Eiropas Savienībai. Mazie ceļi Eiropu neinteresē. Tiklīdz lielās šosejas ir kārtībā, tā beidzas arī Eiropas finansējums. Esmu ievērojis, ka Igaunijā vispirms sāk ar mazo ceļu remontiem, jo tur, man šķiet, ir izdomāts, ka Eiropa nozari ar naudu tikmēr atbalstīs, kamēr būs sakārtoti arī lielie ceļi,” stāsta J. Žurovičs.Traucē pieredzes trūkumsViņš gan atzīst, ka mūsu valstī pārmaiņas nemaz tik viegli nevar panākt, jo jaunajiem ir grūti iekļūt tur, kur arī viņiem būtu kāda teikšana. “Jaunieši grib kaut ko mainīt, bet pagaidām mēs maz ko varam panākt. Kandidējam uz amatiem, izstāstām, ko gribam darīt, bet viss jau ir nolemts. Nu nevar mums būt tā pieredze, uz ko daudzviet atsaucas, jo kur mums to ņemt uzreiz pēc augstskolas? Es nesaku par sevi, bet zinu jauniešus, kuri ir tikuši krietni tālāk un daudz vairāk sasnieguši nekā viņu pieredzējušie skolotāji, jo viņi nevadās tikai pēc pašmāju pieredzes, bet arī no citās valstīs redzētā,” skaidro J. Žurovičs.Juris neuzskata, ka ar savu vēlmi darboties novada un visas valsts labā būtu baltais zvirbulis jauniešu vidū. “Ir daudz jauniešu, kuri grib kaut ko darīt. Lieta tā, ka liela daļa netiek, kur vēlas, jo visur prasa pieredzi. Esmu strādājis darbavietā, kur manam priekšniekam nebija profesionālās izglītības, bet man bija, taču viņam, lūk, pieredze. Nesen izlasīju kādu sludinājumu, kur pat par apkopēju grib pieņemt darbā ar pieredzi. Tas gan ir dīvaini,” neizpratni pauž J. Žurovičs. Jādomā jauna uzņēmējdarbībaSava dzimtā Valkas pagasta izaugsmei J. Žurovičs par galveno priekšnosacījumu uzskata uzņēmējdarbības attīstīšanu. Tad arī citi jaunieši atgrieztos savā ciematā, novadā. “Jābūt kaut kādam darāmajam. Piemēram, es pašlaik te dzīvoju, bet man uz vietas nav, ko iesākt. Uzņēmumu novadā nav daudz, un tur arī tagad nav īsti, ko darīt. Jādomā kaut kas jauns. Man ar draugu ir radusies ideja pagastā izveidot auto un moto trasi, lai jaunieši varētu trenēties un neārdītos pa pagasta ceļiem. Sākumā tā varētu būt tikai pašiem, bet vēlāk, iespējams, varētu veidot arī uzņēmējdarbību,” spriež J. Žurovičs.Pēc viņa domām, varētu būt arī kāds uzņēmums, kas nodrošinātu pastāvīgu satiksmi starp pagasta ciemiem un novada centru, jo pašlaik tā ir slikta. “Par to varbūt varētu slēgt līgumu ar VTU “Valmiera”. Var izdomāt arī kādu citu veidu. Jāizvērtē tikai, no kādām vietām vairāk iedzīvotāju vēlas nokļūt pilsētā un atpakaļ. Tad arī cilvēki tā nerausies projām no laukiem, ja visur, kur viņiem vajadzīgs, varēs ērti nokļūt. Tagad bieži ir tā, ka cilvēkam pagastā ir māja, bet pilsētā jātur dzīvoklis, jo viņš nespēj izbraukāt. Ja vajadzētu izšķirties, es pat domāju, ka pagastā iecerētās muižas rekonstrukcija nav tik būtiska. Lietderīgāk būtu to naudu ieguldīt transporta nodrošināšanā,” uzskata J. Žurovičs. Viņš piebilst, ka nav pret muižas ēkas atjaunošanu, jo tas dotu arī daudz laba. Līdzās ir skaists parks, sporta laukums, bet mīnus tas, ka tā nav ērti pieejama visa pagasta ļaudīm.Politikā ir daudz savtīgumaPēc viņa domām, Latvijā politikā valda liels savtīgums, tādēļ arī mēs esam atpalikuši pat no Igaunijas un Lietuvas. “Es to citādi neprotu noformulēt. Tas jau mums, šķiet, ir no laika gala. Igaunijā un Lietuvā uzreiz strauji neizputināja kolhozus, bet pie mums viss, kas radīts krievu laikā, bija slikts un nevajadzīgs. Ja tā laika saimniecība, protams, izmainīta atbilstoši mūsdienām, būtu saglabāta, domāju, arī darbavietu tagad būtu vairāk,” uzskata J. Žurovičs. Viņš cerības liek uz partijas “Demokrāti.lv” darbību, jo tajā ir daudz jauniešu. Pagaidām gan tā maz spēj, jo nekur nav vairākumā. Arī novada domē ir tikai viens tās pārstāvis, kurš viens maz var panākt. “Jauniešiem ir vajadzīga izglītība, bez tās grūti ko iesākt un sasniegt. Es aicinu visus jaunos domāt par labas izglītības iegūšanu, jo bez tās nekas nesanāks,” apliecina puisis. Brīvajā laikā Juris aizraujas ar makšķerēšanu. “Mācību laikā šim priekam nevarēju atvēlēt daudz laika. Vislabprātāk es nodarbojos ar zemledus makšķerēšanu ziemā. Tad diezgan bieži braucu uz Peipusu un varu teikt, ka ir laimējies tikt arī pie diezgan prāviem lomiem,” atklāj J. Žurovičs.Viņš ir pārliecināts, ka galvenais ir sākt to, par ko radusies ideja, jo, kamēr nebūs sākts, tikmēr arī nekā nebūs.
