Starptautiskais teātru festivāls “Tālvils” tiek gatavots nevis nedēļu vai mēnesi, bet pusotru gadu. Uz šo festivālu bija pieteikušies 136 teātri, bet atlasīja tos 10, kuri iederas konkrētajā tematikā, tas ir 21. gadsimta “Krievu sezonā”.
“Nosaukums ir aizgūts no krievu baletdejotāja Djagiļeva, kurš savulaik viesturnejā pārsteidza parīziešus gan ar neparastu baletu, gan tērpiem. “Šoreiz ļoti piedomājām, lai labi justos arī tie skatītāji, kuri ar teātri nav uz “tu”. Katrā ziņā, skatītājs nedrīkst justies vīlies, ka viņš ir atnācis uz konkrēto izrādi,” skaidro festivāla organizētājs Aivars Ikšelis.Dzīve kā paradīzēMaskavas teātra “Most” menedžeris Anatolijs Safroņihins “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka šis teātris izveidojās uz Maskavas Valsts universitātes bāzes, taču tagad tas ir Valsts teātris. Uz festivāliem braucot divas reizes gadā. Bijis laiks, kad naudas trūkuma dēļ to nevarēja atļauties. “Nu stāvoklis ir uzlabojies, un valsts mums palīdz. Mūs priecē tas, ka organizatori par mums pilnībā rūpējas. Pašiem jāmaksā tikai ceļa izdevumi,” stāsta Anatolijs. Viņš priecājas par sirsnīgo uzņemšanu Valkā, par lielisko skatuves aprīkojumu, skaņu un visu pārējo. Menedžeris uzskata, ka te ir īsta profesionāļu komanda, taču vislielākais prieks pēc drudžainās steigas Maskavā ir par iespēju padzīvot laukos, kas atgādina īstu paradīzi – dzīvošanu skaistā mājiņā ezera krastā, turklāt ar pilnīgu komfortu. Tikko maskavieši iebraukuši Latvijā, uzreiz ievērojuši izmaiņas dabā, jo īpaši daudzās stārķu ligzdas un stirnas. Piemaskavā tādas ainas reti sastopamas.Par Puškina mazmaz…mazmeituPar festivālu Valkā sajūsminās arī Maskavas teātra – laboratorijas “Dialogs” režisors Igors Cunskis. Šis nav valsts atzīts teātris, tātad bez noteikta statusa, taču darbojas jau 17 gadus. Šo privāto teātri monoizrādēm izveidoja aktrise Antoņina Družiņina. Pēc tam viņai pievienojās I. Cunskis. Igors darbojas Maskavas apgabala Jaunā skatītāja teātrī un vada tur literāro nodaļu, raksta lugas, iestudē izrādes ar lielāku aktieru skaitu. Valkā izrādītā luga “Aukstais rudens” ir viņa versija par Buņina divu stāstu apkopojumu, kā 1944. gadā Puškina mazmaz…mazmeita Nicā trūkuma dēļ kļuvusi par pērkamu sievieti un neilgi pirms nāves savu dzīvesstāstu paspējusi izstāstīt rakstniekam Ivanam Buņinam, kurš sižetu izmantojis savos darbos.Teatrāļi sajūsminās par “Aiju”Parasti teātra festivālos lielākā ir valodas problēma. Valkā tā nav, jo atsevišķās izrādēs valoda nav nozīmīga. Savukārt krievu valodu labāk vai sliktāk pārvalda lielākā iedzīvotāju daļa. Daudzi no mums ir auguši padomju iekārtā un pat tagad ar zināmu nostaļģiju atceras to laiku, kad bijām oktobrēni, pionieri, kārtojuši sportiskās normas un stāvējuši rindās pēc pārtikas. Ir pagājuši 20 gadi, un cilvēki vēlas paskatīties uz savu bērnību. Par to runāja Maskavas teātra “Most” ļaudis. Dažiem bija asaras acīs, citi smējās. Katram veidojas atšķirīgas asociācijas par to laiku. Šis festivāls iezīmējas ar to, ka nāk daudz skatītāju no Igaunijas.Itin pārsteidzoši festivāla atklāšanā bija tas, ka daudzu teātru aktieri izrādīja sajūsmu par kultūras nama deju kopu “Aija”. Pēc tam viņi apgalvoja, ka šis kolektīvs viņus īpaši uzrunājis, jo uz skatuves nav standartfigūru. Ir resnāki un tievāki, garāki un īsāki, ar acenēm un bez. Tie ir dzīvi valcēnieši, šīs pilsētas iedzīvotāji, un netēlo kaut ko labāku, nekā viņi ir patiesībā.
