Jūlija vidus ir kā radīts pirmo sēņu augšanai – bieži līst, no rītiem migla dara sūnas miklas, netrūkst arī saules, bet pirmie mežā gājēji atzīst, ka vēl nemaz tik daudz sēņu neesot.
Tomēr nu jau vai ik dienu, braucot gar mežiem, var ieraudzīt kādu sēņotāju. Autobusu pieturā pie Saules mežiem satieku Jāni Zaķi, kurš salasījis gailenes un gaida autobusu, lai dotos atpakaļ uz Sedu. Var nopelnīt pat 800 latuPensionārs atzīst, ka gailenes gan šur tur ir atrodamas, bet vēl diezgan mazas. Arī beku neesot pārlieku daudz. “Viss jau it kā ir – lietus, mikla zeme, bet, iespējams, vēl par maz siltuma bijis. Ir arī pats sezonas sākums, vēl viss priekšā,” stāsta J. Zaķis. Pensionārs apliecina, ka pēc meža veltēm dodoties, lai tās pēc tam pārdotu. “Pagaidām sēnes vēl nepieņem, bet man ir labs pagrabs, kurā dažas dienas gailenes varu uzglabāt. Sezonas sākums ir pats ienesīgākais. Parasti gailenes vedu uz Igauniju, jo tur par tām vairāk maksā. Par kilogramu var dabūt trīs latus, dažreiz pat vairāk,” saka J. Zaķis. Viņš sēnēs braucot katru gadu. Ir labi iepazīti visi apkārtnes meži, zināmas daudzas labas sēņu vietas. “Ir izdevies sezonā nopelnīt pat 800 latu. Labā sezonā no meža katru dienu esmu iznesis septiņus vai astoņus kilogramus sēņu,” atklāj J. Zaķis. Sēņu pietikšot arī pašamDaži mežu zinātāji stāsta, ka šogad gailenes vairāk augot tādās vietās, kur agrāk nav bijušas. J. Zaķis uzskata, ka tās varēs atrast arī iepriekšējās vietās, bet vēl esot par agru gaidīt raženu vākumu. “Nākamnedēļ, domāju, varēs savākt ievērojami vairāk gaileņu. Vēl vajadzīgas dažas siltas dienas,” spriež sēņotājs.Par nopelnīto naudu pensionārs sapērkoties makaronus, cukuru, kafiju un citus produktus, kurus var glabāt visu ziemu. Arī pats sev atstājot pietiekami daudz sēņu sālīšanai. Ziemā tad daudz neesot jādomā, ko pie kartupeļiem likt klāt.Viņš nedomā, ka krīze šoruden piepildīs mežu ar sēņotājiem. “Tie, kas nav iesākuši doties uz mežu pēc ogām vai sēnēm, to diezin vai darīs arī tagad. Ir jau arī tādi, kuri salasa vien tik, lai iznāktu pudelei, un tad dodas projām. Es esmu bijis mežos dziļi un labi tos iepazinis. Diezin vai tādos brikšņos tie, kuri mežu nepazīst, līdīs,” saka J. Zaķis.Dārgāka autobusu biļete sēņotāja guvumu neietekmēšot. “Man viens brauciens izmaksā 1,60 latu. Ja es salasu vairākus kilogramus, tad ieguvums tik un tā ir labs,” apliecina J. Zaķis. Viņš piebilst, ka sēņošana sniedz arī prieku – īpaši tad, ja izdodas atrast kādu skaistu beku. Tādu izdevies atrast arī šoreiz. Grozā virs gailenēm lepojas skaista apšu beka.
